Arhitektūras Orderi un to interpretācija Brīvmūrniecībā

Arhitektūras Orderi

un to interpretācija

Brīvmurniecībā

Kas ir arhitektūras orderis?

Saksim ar pašu nosaukumu. Vārds “Orderis” nāk no latīņu valodas vārda ordo kas nozīmē kārtība . Un tā arī ir kartība kas nosaka klasiskas arhitektūras kompozīcijas veidu, kura tiek izmantoti noteikti elementi, kas ir izkārtoti noteiktā kārtībā. Arhitektūras orderi veido vertikālie elementi (kolonnas, pilastri) un horizontālie elementi (ēkas augšējā daļa, pārsegums – antablements ar trijstūrveida pārsegumu – frontonu). Antablements savukārt tradicionāli sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīzes. Dažreiz šāda veida konstrukciju apraksta kā portiku Kāpēc tik liela uzmanība tieši portikam – tas bija Senas Grieķijas arhitektūras strukturālais pamats. Vēlāk romiešu perioda kad arhitektūra kļuva sarežģītāk tas vienalga palika par ēkas ievērojamāku daļu.

Viena bieži sastopamā kļūda ko bieži pieļauj, ir tas, kā par orderu uzskata tikai kolonnas tipu. Īstenība Orderis iekļauj sevi gan kolonnas, gan antablementu gan pamatu, to elementu un proporcijas.

Tomēr kolonna parasti ir arhitektūras ordera visredzamākais elements un nosaka pareju elementu izmēru, tipu un izvietojumu. Kad veido orderi, par atskaites punktu parasti izmanto Moduli, kas ir kolonnas lejasdaļas diametrs. Tad atbilstoši konkrēta ordera proporcijām izskaitļo kolonnas augstumu (piemēram moderna Doriska orderī tas attiecas kā 1/8) un izmanto atbilstoša ordera dekorējumus. Līdzīgi pamatojoties uz moduļa izskaitļo antablementa un bāzes izmērus.

Zināma mēra arhitektūras orderi var salīdzināt ar cilvēka ķermeņa proporcijām vizuālā mākslā. Cilvēki ir ļoti dažādi bet ir noteiktie ķermeņa daļas proporcijas kurus jāievēro. Atkarīgi no tā vai mēs zīmējam vīrieti vai sievieti, tas proporcijas kā arī anatomiskas detaļas atšķirsies. Kaut kā līdzīgi senie grieķi arī uztvēra arhitektūras orderus. Jo divus pamatorderus (t.i. doriska un joniska) salīdzinājums ar vīriešu un sieviešu ķermeņa bija ļoti bieži sastopams. Slavens seno romiešu arhitekts Vitruvijs (Marcus Vitruvius Pollio) arī stāsta mums kā kolonnu proporcijas atspoguļo cilvēka ķermeņa proporcijas. T.i. cilvēka augstums un pēdas garums ir apmēram 1/6 (vai vismaz tā tas bija Vitruvija laikos) un tas arī kļuva par seno doriskas kolonnas pamata un augstuma proporciju.

Slavens arhitektūras vēsturnieks Šuazi arī atzīme kā:

“(Arhitektūras Orderi) rada tādu iespaidu, kā viņi ir dzīvie organismi, harmonijas un līdzsvara pilni, kas elpo ar individuālo dzīvi. Tas ir daiļuma idejas visaugstākā izpausme, kas jebkad bija radīta arhitektūrā.”

Vel viena asociācija kas, Senā Grieķija, bija saistīta ar arhitektūras orderiem ir mūzikas skaņkārtas, kas arī ir muzikālo intervālu kartība un savstarpējās proporcijas,. Tie arī bija atribūteti dažam grieķu ciltīm un reģioniem (Doriskā, Līdiskā utt.) un tiem, senie grieķi arī pierakstīja ētiskas vērtības. Var teikt kā muzikāla harmonija un arhitektūras harmonija pakļaujas līdzīgiem principiem un Seno Grieķu templis bija “mūzika akmenī”, bet arhitekta un komponista darbi bija pielīdzināti viens otram. Kā teica arhitekts un rakstnieks Roberts Čithams:

“Klasicisms ir nevis arhitektūras stils bet arhitektūras disciplīna kas pamatojas uz harmonijas un aksiālisma principiem, un ka tāda tā atrodas ārpus laika”

Cik daudz ir arhitektūras orderu?

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā kūru mēs jautāsim. Senie grieķi agrīnā klasiskā periodā teiktu mums kā ir divi pamatorderi – doriskais un joniskais, ka arī ir rēta joniska ordera variācija ko sauc par korintisko. Vēlāk helēnistiska laikmetā runa jau iet par trim atsevišķiem orderiem (t.i. par dorisko, jonisko un korintisko). Romieši iemantoja šo tradīciju. Vitruvijs raksta par trim orderiem bet piemina vel divus specifiski romiešu orderus. Viņš gan nesauc tos tieši par orderiem, ļoti stipras grieķu kulturālas tradīcijas inercijas dēļ, bet de facto apraksta tos kā atsevišķus orderus. Vēlāk Renesansē tie dabūja nosaukumus Toskānisks un Kompozītorderis, respektīvi, un mēs dabūjam kanonisko piecu orderu sistēmu kuru izstrādāja XVI gadsimta arhitekts Dakomo Viņjola (Giacomo Barozzi da Vignola).

Vinjolas orderi
Vinjolas orderu proporcijas

Dažreiz tiem pievieno arī Seno Grieķu Dorisko orderu, jo arhaiskais grieķu doriskais orderis diezgan atšķiras no tā Doriska ordera kas bija formalizēts renesanses ērā. Dažreiz arī nācās dzirdēt par Eolijas, Attikas un citiem orderiem, bet tas ir tikai vēsturnieku veids aprakstīt specifiskas lokālas arhitektūras tradīcijas un tie nav uzskatīti par īstiem arhitektūras orderiem.

Rezumēsim: ir pieci arhitektūras orderi, no kuriem trīs tiek uzskatīti par “klasiskiem”. Atcerēsimies šos ciparus trīs un pieci, jo tie mums būs vajadzīgi, kad runāsim par orderu simbolismu brīvmūrniecībā.

Īsumā aprakstīsim visus piecus:

1. Doriskais orderis

Dorisko orderi uzskata par visvecako orderi. Tas nosaukums cēlies no grieķu cilts – dorieši – nosaukuma.

Tas kolonna ir vienkārša, ar divdaļīgo kapiteli, bez bāzes (romiešu variantā bāze gan paradas). Senos pieminekļos kolonnām ir koniska forma ar plašu pamatu.

Arhitravs ari vienkāršs bez iedalījumiem. Svarīga, Doriska Ordera pazīme – tas frīze, kuru rotā metopes (ciļņi) un plātnes ar vertikāliem iegriezumiem (triglifi). Tiek uzskatīts (sakot ar Vitruviju) ka tas ir atmiņa par tiem laikiem kad šāda veida celtnes bija izgatavoti no koka. Šajā gadījuma arhitravs bija tas baļķis kas guļ uz kolonnām un triglifus veidoja, perpendikulāri uzlikti, pārklājuma baļķi, metopes bija tukšas vietas starp viņiem, kas aizsegti ar dekoratīviem vairodziņiem.

Vitruvijs rakstija kā Doriskais Orderis reprezentē “viriešu ķermeņa proporcijas, stiprumu un skaistumu”, tam pierakstīja tādas īpašības ka vienkāršība, stingrums un izturība.

Doriska ordera augstuma pret pamatu proporcijas Sena Grieķija bija 6 -7. Pec Vinjolas sistemas – 8.

2. Joniskais orderis

Nosaukums cēlies no grieķu cilts – jonieši.

Šim orderim ir raksturīgas labi atpazīstams kapitelis ar volūtām (izliektiem dekoratīviem elementiem), kas atgādina gliemežvākus vai auna ragus , dziļas kanelūras (padziļinājumi uz kolonnu virsmām) un obligāta bāze (pamats, uz kura novietota kolonna). Proporcijas un pati kolonna ir slaidāk un smalkāk neka doriska.

Frīze izveidojas acīmredzami jau tajā laikā kad ēkas taisīja no akmens un atšķirība no doriskas (kas sastāv no triglifem un metopem) ir vienkārša akmens lente kuru parasti rotāja ar akmens bareljefiem.

Runājot par specifisko kapiteli ir divas tas izcelsmes versijas. Pirmā – kā tas bija iedvesmots ar austrumu (Mesopotamija un Eģiptes) kolonnām. Otra – kā tā atkal ir koka arhitektūras mantojums un reprezentē “spilvenu” kas palīdz kolonnai turēt pārklājošo baļķi.

Salīdzinājumā ar stingru dorisku stilu, joniskais izdalās ar maigumu, gleznainību, emocionalitāti, izsmalcinātību, un ar mazu dekoratīvo elementu pārpilnību.

Pēc Vinjolas sistēmas, Joniska ordera augstuma pret pamatu proporcijas ir – 9.

Vitruvijs raksta kā tas atspoguļo “sieviešu grāciju” un kā jonieši izgudroja to lai pasvītrot savas kultūras tradīcijas.

Kopuma abi šie orderi veido lielako daļu no seno grieķu arhitekturas. Un lai saprastu viņu dziļāku simbolisku nozīmi pievērsim uzmanību tas nosaukumiem. Doriskais un Joniskais. “Doriešu iebrukums” (XIII – XII gds. p.m.e.) bija Seno Grieķu vēstures fundamentālais notikums, kas noteica to turpmāko kultūras attīstītību. Zināma mēra tas bija līdzīgs tam kā ģermāņu tautas iekaroja Romas Impērijas zemēs, protams daudz mazāka mērogā. Dorieši iznīcināja senas, uzdziedātas Iliadē aheješu valstis un uz tā pamata izveidoja jauno grieķu Polisu pasauli. Dorieši veidoja jauno valdošo slāni bet ātri saka saplūst ar pamatiedzīvotājiem, kā piemēram tas notika Ātenas, kur doriska ietekme bija minimala, vai Jonijas salas. Pretējo attīstības variantu demonstrēja Sparta kur spartiati kuri arī bija dorieši “tīra forma” ar Likurgas likumu palīdzību no visa spēka mēģināja uzturēt distanci no lokāliem iedzīvotajiem un turpināt senču tradīcijas un tikumus; kultivējot askētismu, vienkāršību un kareivīgumu. Šo divu attīstības cēļu dihotomija arī veidoja grieķu kultūras galveno jautājumu – vai vajag attīstīt izsmalcināto kultūru, intelektuālo dzīvi, būt atvērtiem citu tautu pieredzei, vai jāpaliek uzticīgiem senču tikumiem, saglabājot vienkāršību un skaidrību. Mēs redzam kā tas kulturālas paradigmas atspoguļojas sakot ar Homera Iliadu un Odiseju (pirma ir stāsts par karu un varoņiem, otra par piedzīvojumiem un ceļošanu) un beidzot ar Peloponēsa Karu kur tas neformējas kā naidīgas ideoloģiskas un politiskas programmas. Tas veido divu Grieķu kultūras pamatus – tieksmi pēc attīstības un izsmalcinātības un tieksmi pēc vienkāršības un skaidrības, pamatus kuri īstenībā papildināja viena otru. Un kuri arī atspoguļojas divu, joniskā un doriskā, orderu strīdā un harmonijā.

3. Korintiskais orderis

Šim orderim raksturīgas vieglas proporcijas, vel slaidākās un augstakās, neka joniska ordera, kolonnas. Galvena raksturīga detaļa – grezns, četrstūrains kapitelis, kuru dažreiz sauc par grozu vai kausu, rotāts ar stilizētām akanta lapām. Ir pamats domāt kā senatne tos izgatavoja no bronzas, un tikai tālāk iemācījās kalt akmenī. Virsma rotāta ar kanelūrām. Frīze kopumā atgādina jonisku bet bagātāk izrotāta.

Vitruvijs raksta kā šī ordera “māte bija joniskais orderis un tas atspoguļo jaunavas slaidumu”.

Leģenda vesta ka slavens ātenas tēlnieks Kallimahs reiz gāja gar kapsētu, un ieraudzīja korintiešu jaunavas bēres. Draudzenes savāca mazas lietiņas kas piederēja nelaiķei, ielika tos grozā, un bija atstājusi to uz kāpas ieliekot pa virsu dakstiņu. Pēc kāda laika Kallimahs atkal gāja gar to pašu vietu un pamanīja ka akanta augs izauga cauri grozam un viņa lapiņas skaisti karājas apkārt groza saniem. Šī aina tik patika Kallimaham kā viņš uztaisīja kolonnu ar līdzīgu kapiteli un trejādi izveidoja Korintisku Orderi.

Neskatoties uz leģendas acīmredzamu mākslīgumu no tā var tomēr izdarīt dažus svarīgus secinājumus.

Pirmkārt pievērsim uzmanību Akanta augam. Šo augu vai drīzāk nezāli var salīdzināt ar mūsu dadzi vai pienenēm, tas aug ātri un visur. Kopš seniem laikiem Akants asociējas grieķu kultūrā ar nāvi, to tēlu bieži var sastāpt uz visiem objektiem kas ir saistīti ar apbedīšanu vai miruša pieminēšanu. Ļoti tipiski bija piemēram mirušo pieminekļi akanta formā. Kāpēc, tagad jau grūti pateikt bet es domāju ka par iemeslu varēja būt tas kā pirmais augs kas parādās uz svaigajā kapa Grieķijas akmeņaina augsne ir bieži akants.

Ap V gadsimtu pirms mūsu ēras grieķu reliģija pārdzīvo krīzi un sak attīstīties mistērialie kulti kas māca par nāvi un nemirstību. Šajā konteksta akants sak asociēties arī ar nemirstības un nāves pārvārēšanas idejām. Akantu bieži izmantoja Dionisiskā kultā, ir arī piemiņas kā tas bija iesaistīts Eleusinas Mistērijas. Ir pamats domāt ka Korintiskajam Orderim sakumā bija kaut kāda reliģiska nozīme. Interesanta ir arī tas asociācija ar jaunavu gan Orderam kopumā, gan konkrēti šajā leģenda ar mirušo meiteni. Šis vārds Κόρη (Jaunava) kalpoja arī kā Persefonas vārds.

Vēlāk Helēnistiska un Romas ēras tas kļuva par populāro pateicoties savam greznumam un bija plaši pielietojams.

Pēc Vinjolas sistēmas, Korintiska ordera augstuma pret pamatu proporcijas ir – 10.

Un tā mēs nonānam Senas Romas laikmeta kur pie augšminētiem klasiskajiem orderiem tika pievienoti vel divi.

4 Toskānas orderis

Parasti šo orderu apraksta ka seno Itālijas Doriska Ordera versiju.

Kolonnas tam ir vel zemāk un pamatīgāk neka doriskas, parasti bez bāzes. Vienmēr bez kanelūrām. Divdaļīgs kapitelis un antablements bez rotājumiem.

No vienas puses to šo orderu var interpretēt kā vienkāršotu Dorisku, kas zaudēja vairākas detaļas pat savas antablementa dekorējumu. No otras puses Toskānas Orderis ar savam antablementa proporcijām atgādina jonisku un to var interpretēt arī kā doriska un joniska orderu kombinaciju.

Gan romas, gan renesanses autori uzskatīja kā šis orderis ir vairak piemerots saimnieciskam un militāram ēkām: noliktavām, cietokšņiem, karaostam utt.

Pēc Vinjolas sistēmas, Toskānas ordera augstuma pret pamatu proporcijas ir – 7.

5. Kompozītorderis

Tulkojumā no latīņu valodas vārds compositus nozīmē sastāvošs no vairākām daļām, sarežģīts.

Būtībā tas ir Joniskā un korintiskā ordera apvienojums. Kapiteļa daļā tiek izmantotas volūtas un akanta lapas. Antablements parasti ir dekorēts nedaudz mazāk neka korintiskais. Orderu diezgan grūti precīzi aprakstīt tas sintētiskas dabas dēļ.

Pec Vinjolas sistemas, Kompozita ordera augstuma pret pamatu proporcijas ir – 10.

Arhitektūras Orderi Brīvmūrniecībā.

Aprakstot īsumā Orderu sistēmu, izskatīsim tagad kādu lomu tie spēle brīvmūrnieku simbolikā. Un pirmkārt uzdosim jautājumu – kāpēc vispār tāds specifisks temats kā Arhitektūras Orderi, kūru mēs tagad redzam pārsvara ka šauri disciplināro, ieguva tādu nozīmi? Pirmais iemesls ir protams tieša brīvmūrniecības saistība ar arhitektūras mākslu. Bet ir arī vēl viens iemesls. XVI – XVII gadsimti ir laiks kad renesanses vilnis sasniedza Ziemeļeiropu un tajā skaitā Lielbritāniju. Šajā jaunā kulturālā paradigmā arhitektūra spēlēja gandrīz manifesta lomu jo visredzamākā veida demonstrēja Antīkas pasaules skaistuma un ētisko vērtību atdzimšanu un arī tādu telpas iekārtošanas veidu kas ir balstīts uz prāta un universālam harmonijas likumiem.

Hansa Vredemana de Vrie allegorijas “Arhitektūras Orderi un Jutekļi” (XVIgds.):

Brīvmūrnieku ložas savukārt arī veidojas un attīstījās kā platformas kur prātīgie un tikumīgie cilvēki var apvienoties pamatojoties uz universālas harmonijas principiem, kuri ir nākuši no senseniem laikiem. Nav brīnums kā brīvmūrnieki juta, jaunajā arhitektūrā, līdzīgu garu, aktīvi par to interesējās un padarīja tos simbolus par savējiem. Un ne tikai brīvmūrnieki; arhitektūra, līdzīgi ka kosmonautika XX gadsimta, bija tajā laikā ļoti populārs temats par kuru interesējās visi izglītoti un apgaismoti cilvēki.

Viena no pirmajiem brīvmūrnieku konstitūcijam Aheman Rezon apraksta to situaciju šādi:

“Šķiet, ka to (arhitektūras) veicinātāju ietekme, uzņēmība un drosmīgie sasniegumi ir pārņēmuši mūsdienu laikmetu, kā arī to pēcnācējus gandrīz ar reliģisku bijību; un izskatās kā cilvēku enerģija un intelektuālas spējās koncentrējās un realizējās arhitektūrā. Šķiet kā tai uzdrīkstēšanas un sacensību gara atdzimšanai, ko izraisīja mākslinieki, piemita atjaunošanas spēks, kas atdzīvināja Eiropu no tas garīgas aizmirstības kurā tā bija iekritusi. Laikmeta gars iemiesojas tas arhitektūrā.”

Trīs Klasiskie Orderi

Iepriekš mēs runājam par to kā Arhitektūras Orderi eksiste divos setos – kā trīs un pieci. Šie cipari ir arī tie fundamentāli principi kas strukturē lielāko daļu no ložas elementiem un to simboliku. Sena formula kas nosaka ložas organizatorisku struktūru skan kā:

“J: Kas Ložu dara pareizu un pilnīgu?

A: Trīs viņu vada, Pieci viņu apgaismo, Septiņi to dara pareizu un pilnīgu.”

“Trīs kas vada ložu” ir Godājamais Meistars un divi Sargi, kuri reprezentē arī trīs simboliskas kolonnas uz kuriem turas loža:

“J: Kas atbalsta Ložu?

A: Trīs Kolonnas, kuras dēvē “Gudrība”, “Spēks” un “Daile”.

J: Kā šīs simboliskās kolonnas var atbalstīt Ložu?

A: Gudrība rada domu, Spēks to realizē, Daile padara skaistu.”

Godājamais Meistars asociējas ar Gudrības kolonnu, Vecākais sargs – ar Spēka kolonnu, Jaunākais – ar Skaistuma kolonnu. Simboliskas Kolonnas, savukārt, tradicionāli apraksta ka piederējušas klasiskiem orderiem (izejot no augstāk aprakstītam orderu ētiskam kvalitātēm). Spēka kolonna ir Doriska, Gudrības kolonna ir Joniska, Daile – Korintiska.

Emulation rita katehism izklāsta šos asociatīvas līnijas starp Arhitektūras Orderiem, Simboliskam ložas kolonnām un ložas virsniekiem nedaudz plašāk:

“J: Kāpēc trīs vada ložu

A: Tāpēc kā Trīs Lielie Meistari pārvaldīja Pirmo Jeruzalemes Tempļa būvniecību. ķēniņš Zālamans , Hirams Tiras Valdnieks un Hirams Abifs”

(2:4)

Un cita vietā:

“J: Kas atbalsta Ložu?

A: Trīs Dižas Kolonnas,

J: Kā tie saucas?

A: “Gudrība”, “Spēks” un “Daile”.

J: Kāpēc “Gudrība”, “Spēks” un “Daile”?

A: Gudrība rada domu, Spēks to realizē, Daile padara skaistu.”

Visums ir Dieva Templis. “Gudrība”, “Spēks” un “Daile” ir blakus Viņa tronim ka Viņa darbu atbalsts. Jo Viņa Gudrība ir bezgalīga, Viņa Spēks ir visvarens, un Skaistums staro cauri visai radībai kā simetrija un kartība. (…) Trīs dižas kolonnas kas atbalsta brīvmūrnieku ložu simbolizē šos Dievišķus atribūtus, un arī reprezentē ķēniņu Zālamanu, Hiramu – Tiras Valdnieku un Hiramu Abifu.

J: Kāpēc tieši viņus

A: Ķēniņu Zālamanu viņa gudrības dēļ, pateicoties kurai Jeruzalemes Templis bija uzbūvēts un veltīts Dievam.

Hiramu, Tiras Valdnieku – viņa speka dēļ, kuru viņš izrādīja atbalstot būvniecību ar cilvēkiem un resursiem.

Hiramu Abifu – viņa smalkuma, prasmīguma un meistarības dēļ kas ļāva viņam izdaiļot Templi.

J: Mums nav tādu Arhitektūras Orderu kas saucas “Gudrība”, “Spēks” un “Daile” pie kādiem no esošiem viņi pieder?

A: Pie visslavenam – Joniskas, Doriskas un Korintiskas.”

(1:4)

Un tā mēs redzam kā veidojas asociatīva ķēde no vairākiem elementiem. Piemēram Doriskais Orderis – Spēka kolonna – Vecākais Sargs – Tira Valdnieks Hirams… Īstenība mēs varam to turpināt arī tālāk. Šādas asociatīvas ķēdes pārklāj visu kas atrodas ložā apvienojot to viena tiklā un padarot to par dzīvu mikrokosmu.

Vizuālā Reprezentacija

Jau vienā no pirmajiem publicētiem brīvmūrnieku dokumentiem, tā saucama “atmaskošana” ‘Three Distant knocks’ (1760) ložas shēmā mēs redzam sekojošu piezīmi:

“Vecākajām un Jaunākajam Sargiem rokas vai blakus ir kolonnas, 20 collu garas”.

Kā raksta pētnieks Kent Atkins, agrīnas ložas atbilstoša ordera kolonnas stāvēja aiz Godājama Meistara un divu Sargu vietām. Bet ši tradīcija ātri izzuda un trīs kolonnas saka apvienot ar trim svečturiem (kas arī saistās ar Godājamu Meistaru un Sargiem), vai izmantot atbilstoša virsnieka krēslu dekorējumā.

Angļu ložas, tris Arhitektūras Orderi ir redzamas arī pirmā grāda tabelē.

Pieci Arhitektūras Orderi

Formulas “Trīs vada ložu, Pieci to apgaismo, Septiņi padara par pareizu un pilnīgu.” otra daļa (Pieci to apgaismo) parasti tiek saistīta ar “paplašinātu” piecu Arhitektūras Orderu sistēmu. Jautājums par pieciem Orderiem parādās jau viena no vecākajiem brīvmūrnieku katehizem, “A Mason’s Examination”1723 gadā. Tajā pat gadā iznākošā Andersona Konstitūcijas pirmo lapu rota bilde ar piecu dažādu orderu kolonnu arkādi.

Ieskatīsimies atkal Emulation lekcijā (2:4):

“J: Kāpēc pieci apgaismo ložu?

A: Ka alūzija uz pieciem dižiem Arhitektūras Orderiem: Tuskaņu, Doriskais, Ioniskais, Korintiskais, Kompozits.”…

Tālāk seko gara pasāža kuras galvena doma ir kā:

“Brīvmūrniecība un civilizācija ir kā divas masas-dviņi kas attīstās līdzīgi. Un Arhitektūras Orderu veidošana atzīme viņas izaugsmi un progresu.”

Piecinieks ka arī pārdomas par cilvēka un cilvēces progresu ir saistīts brīvmūrniecībā ar otro, zeļļa, grādu. Un nav brīnums kā mēs varam redzēt Orderu nosaukumus uz dažiem Vītņu Kāpnes /Winding Starcase zīmējumiem (kas dažos ritos ilustrē otro grādu), kur kāpnes ir sadalītas uz trim, piecam, septiņu grupām.

Atzīmēsim kā Memfis-Micraima ritā, otrajā grādā ir sava, unikāla Arhitektūras Orderu interpretācija.

Augstākajos Grādos:

Ar otru grādu Arhitektūras Orderu klātbūtne brīvmūrniecībā nebeidzas, un dažos augstajos grādos notiek rekapitulācija. Kā piemēram Skotu Rita XII grādā ‘Lielmeistars Arhitekts’ (Grand Master Architect), kura emblēma sastāv no piecām (atbilstošo orderu) kolonnām, līmeņa un Ziemeļzvaigznes. Grādā lekcijā Alberts Paiks paskaidro kā:

“Piecas, dažādo Arhitektūras Orderu, kolonnas, simbolizē priekš mums piecas fundamentālas Sena un Pieņemta Skotu Rita nodaļas:

1. Toskaņu – Pirmie trīs grādi, zila vai sākotnējā brīvmūrniecība.

2. Doriskais – No ceturtā līdz četrpadsmitam – Neizsakāmie grādi.

3. Ioniskais – piecpadsmitais un sešpadsmitais – Otra Tempļa gradi.

4. Korintiskais – septiņpadsmitais un astoņpadsmitais – Jaunas Derības grādi.

5. Kompozits – no deviņpadsmitā līdz trīsdesmit otrajam – filozofiskie un bruņinieku grādi.

Ka arī tie simbolizē priekš mums Brīvmūrnieku Ordeņa, augstāko pakāpju, piecus rītus:

1. Toskaņu – Jorka Rits.

2. Doriskais – Rite Moderne, vai musdienu Franču Rits.

3. Ioniskais – Micraima Rits.

4. Korintiskais – Perfekcijas Rits.

5. Kompozits – Senais un Pieņemtais Skotu Rits, kurš apvienoja sevi visu to vislabāko, un atsākas no vissliktākā no visiem pārējiem ritiem.”

fr∴ A∴

Izmantota Literatura

  1. Огюст Шуази. Всеобщая история архитектуры / – Эксмо, 2019.
  2. Рикверт Дж. Коринфский ордер // Архитектура мира: «Запад Восток: Античная традиция в архитектуре»/ – Архитектура, 1994
  3. H. Kent Atkins. The Five Noble Orders of Architecture Prestonian lecture / Swan Press, 1968
  4. The Lectures of the Three Degree in Craft Masonry / – Lewis, 1974.
  5. Huw Pritchard. The Winding Staircase / Lewis, 2014.
  6. Альберт Пайк. Magnum Opus или Великое Делание/ – Ганга, 2018.
This entry was posted in Raksti. Bookmark the permalink.