Author Archives: Regulatus

Tiklīdz profānam atklājās gaisma un šis cilvēks kļūst par mācekli, viņš uzsāk garu ceļu, kurš aizņem, apmēram, gadu. Šajā periodā māceklis iepazīst jauno kolektīvu, kurā nonācis, šī kolektīva noteikumus un, svarīgākais, uzsāk sevis iepazīšanas ceļu. Kas šajā ceļā notiek un … Continue reading →

Rietumu cilvēks pieder pie pavisam īpaša kultūras loka, kas nebūt nav jebkādā veidā nabadzīgāks vai mazāk interesants, salīdzinot ar Austrumu, vai jebkuru citu kultūru. Bieži vien rietumnieks domā, ka visas viņa garīgās saknes ir meklējamas vienīgi ebreju reliģiskajās tradīcijās un … Continue reading →

Skaisti un ļoti pamācoši ir vārdi, kādus izteica Stanislas de Guaita, kā pamācību iesvētītajam: “Mēs devām tev pirmo mācību, un tavu Iesvētītāju lomai ar to arī jābeidzas. Ja tu pats patstāvīgi nonāksi līdz Arkānu izpratnei, tad būsi pelnījis saukties par Adeptu; … Continue reading →

Gribas brīvība jeb brīva griba (grieķu: το αύτεξούσιον, latīņu: liberum arbitrium) ir teorija, ka jebkurš indivīds var brīvi izvēlēties, pieņemot lēmumus un pārvaldot savas veiktās darbības. Brīvās gribas teorija uzskata, ka pastāv noteikta sakarība starp brīvību un cēloņiem. Brīvā griba tomēr pakļaujas dabas likumiem. Tomēr dabas likumi pilnībā nenosaka notikumu … Continue reading →

Mistikas filozofs J. Bēme ielicis savu artavu cilvēka izpratnes problēmā. Viņa domāšanas maniere organiski ierakstās kopējā 17. gs. vācu renesanses klimatā, ko filozofs A. Rubenis apzīmējis ar izteikumu – starp mistiku un zinātni.

Sajūtas var raksturot kā psihisku procesu, kurš psihē atspoguļo priekšmetu vai parādību īpašības, šiem priekšmetiem iedarbojoties uz sajūtu orgāniem, kuri ir: redze, dzirde, oža, garša un tauste. Piedāvājam uz sajūtām paskatīties no garīgā aspekta, par ko plašāk ir izteicies ar … Continue reading →

Cilvēks attīstās tad, ja viņš DARA, ja viņš ir spējīgs RADĪT. Pretējā gadījumā draud īsta degradācija. Lai mēs spētu radīt, sākumā jābūt idejai – kas, kāpēc, kā, kur un kad… reizēm vērtīgi to visu ir “uzlikt uz papīra”, tādejādi veidojot … Continue reading →

Mūziku parasti saprot mākslu, kurā apvienojot skaņas, veidojās harmonisks skanējums. Mūzikas ietekmei ir lielāka vara nekā jebkurai citai mākslai. Tā ir pārāka par vārdu nozīmi un skaistumu. Tā “noregulē” mūsu garīgo pasauli uztveres stāvoklī. Klausoties izcilu klasisko mūziku, varam nonākt … Continue reading →

“Cilvēk, tev ir divas ausis, lai dzirdētu vienu un to pašu skaņu; divas acis, lai uztvertu vienu objektu; divas rokas, lai veiktu vienu uzdevumu”. Tāpat arī Brīvmūrniecības Zinātne, zinātne par excellence, ir ezotēriska un ekzotēriska vienlaicīgi. Ezotēriskais veido Ideju, Ekzotēriskais … Continue reading →

Studēt filozofiju labākajā gadījumā vajadzētu pēc piecdesmit. Vēl vairāk nevajadzētu veidot sabiedrības modeli. Vispirms vajadzētu iemācīties pagatavot zupu, cept (ja ne ķert) zivis, pagatavot pieklājīgu kafiju. Pretējā gadījumā tikumiskie likumi ož pēc tēva siksnas vai arī izskatās pēc tulkojuma no … Continue reading →