Ēģiptiešu brīvmūrniecības saknes un izcelsme

1. Hermētiskā Ēģipte.

Runājot par ēģiptiešu brīvmūrniecību, vispirms jāatzīmē, ka vārda “ēģiptiešu” izpratne mūsdienās un 200 gadus atpakaļ būtiski atšķiras. Modernā eģiptoloģija izveidojās tikai XIX gadsimtā. Līdz tam priekšstats par Seno Ēģiptes vēsturi balstījās pārsvarā uz nepilnīgiem seno autoru citātiem un bībeles tekstiem. Turklāt Senās Ēģiptes tēlu ietekmēja arī hermētiskie teksti, kā arī un vesels klāsts pusfantastisku priekšstatu, kuri veidojās sākot jau no mūsu civilizācijas pirmsākumiem.

Kā atzīmēja slavenais kulturologs Jakovs Propps, varoņu (Herakla, Menelaja u.t.t.) ceļošanas uz Ēģipti motīvs parādās jau seno grieķu mitoloģijā, un to var strukturāli pielīdzināt katabazisam, jeb lejupējai aizsaulei. Klasiskajā laikmetā šis tēls pariet uz vairāk racionālo līmenī. Labs piemērs ir slavenais fragments no Herodota (Vēsture, II 123), kur viņš izklāstot metempsihozes (reinkarnācijas) teoriju, kuru“daži ellini izteica kā savu mācību”, viennozīmīgi pieraksta tās izcelsmi ēģiptiešiem. Tas, pats pa sevi protams ir apšaubāmi, tomēr labi demonstrē grieķu domāšanu – visu mistisko, saistītu ar nāvi un atdzimšanu, automātiski pierakstīt ēģiptiešiem.

Tapāt arī Platons, stāstot par Atlantīdu, attēlo, ka tieši “ēģiptiešu priesteri” atklāj šo stāstu. Ēģipte šādā veidā pārvēršas par projekcijas sfēru visam mistiskajam un dziļajam. Šis process sasniedz savu kulmināciju, kad mūsu ēras sakumā tiek sastādīti hermētiskie teksti, kuri kļuva par antīkā ezotērisma augstāko punktu. Codex Hermeticum, kā tos nosauca vēlāk, centrā atrodas dievišķais Hermes Trismegists – Hermesa un Tota apvienojums, kas valda svētajā Ēģiptes zemē. Tekstā Asklepijs (IX – 24b) Hermes Trismegists saka: “Vai tad tu nezini, Asklepij, kā Ēģipte ir debesu kopija, vai pareizāk teikt, tā vieta, kur debesu spēks plāno un realizē visas savas operācijas? Var arī teikt, ka mūsu zeme ir visas pasaules templis”. Senajiem ēģiptiešiem pierakstīja arī mistēriju izgudrošanu (uzskatot tās par reāli pastāvošām reliģiskām drāmām, kurās pārģērbtie par dievībām priesteri attēloja mitoloģiskus sižetus).

Vel viena lieta, kura kopš senatnes asociējas ar Ēģipti un fascinēja eiropiešus, bija hieroglifiskā rakstība. Grieķi to interpretēja kā rakstību ar simboliem, un uzskatīja, ka tai piemīt filozofiskas un maģiskas īpašības. Ar laiku izveidojās priekšstats, ka Ēģipte ir simboliskās domāšanas kā tādas, dzimtene.

Viduslaikos, kad pazūd pēdējās Senās Ēģiptes paliekas, notiek pilnīga Ēģiptes mitoloģizacija. Tā kļūst par tādu kā austrumnieciskas Šambalas analogu, t.i., par Svēto Zemi, kura reprezentē visuma harmoniju un maģisko varenību. Tādu Ēģiptes tēlu mēs atrodam, piemēram, viduslaiku grimuarā Pikatriks, kurā tiek aprakstīta maģiskā pilsēta Adocentins – tā atrodas dziļi Ēģiptē, to ir uzbūvējis pats Hermes Trismegists, un tā līdzinās mandalai.

Līdzīga garā Ēģipti uztvēra arī Renesanses laikmetā, kad atdzima hermētisms – gan “augstākajā” tās formā (kā Itāļu neoplatoniķu filozofijā), tā arī “zemākajā” (kā okultisma teorijā un praksē). Tieši par šo ideju kompleksu runāja, piemēram, Džordano Bruno, kad apgalvoja, ka maģiskā ēģiptiešu kosmosa reliģija, ir vienīga īsta reliģija.

Summējot, varam teikt, ka vārdā “ēģiptiešu” cilvēki agrāk ielika, apmēram, to pašu nozīmi, kādu mēs ieliekam vārdā “hermētiskais”.

2. Ēģiptiešu brīvmūrniecība.

Pievērsīsimies tagad XVIII gadsimta sākumam, kad brīvmūrniecība no Anglijas nonāca uz kontinentu un sāka strauji attīstīt savu iniciātiskās brālības potenciālu. Viens ceļš bija transformācija uz kaut ko līdzīgu Bruņinieku Ordenim. Cita ceļa piekritēji mēģināja saskatīt brīvmūrniecībā Seno Mistērijas mantojumu, veidojot ezoterisko brīvmūrniecību, kuras ietvaros attīstījās arī ēģiptiešu brīvmūrniecība, un kā tās kulmināciju – Micraima Rits.

Šeit mēs sekojam tam viedoklim, ka Micraim Rita saknes ir meklējamas, pirmkārt, Itālijā, un tās izveidošanu ietekmēja četras ievērojamas personas. Pirmā no tām ir Raimondo di Sangro princis Sansevero (1710.– 1771.g.) – Itāļu aristokrāts, Sicīlijas karaļa Abas tuvs draugs, poliglots, izgudrotājs un arī kaislīgs alķīmijas piekritējs. Viņa senči bija zināmi kā neoplatonisko akadēmiju atbalstītāji – interese, kuru iemantoja arī Raimondo. Kādu laiku viņš bija Neapoles brīvmūrnieku Lielmeistars, un būdams ļoti harizmātisks cilvēks, dziļi ietekmēja itāļu brīvmūrniecību ar saviem hermētiskiem uzskatiem un alķīmisko aizrautību.

Kā rakstīja vēsturnieks Benedeto Kroče (Benedetto Croce) “…priekš parastiem ļaudīm Sansevero Princis bija kā Neapolitāņu dakteris Fausts, kurš slēdza līgumu ar sātanu un gandrīz pats kļuvis par nelabo, pārvaldīja dabas spēkus un noslēpumus”. Diemžēl, no viņa dokumentiem nav saglabājies gandrīz nekas. Viņam bija ļoti sliktas attiecības ar Baznīcu (kas nav brīnums, ņemot vēra viņa intereses un brīvmūrnieku darbību), uz kādu laiku viņš bija pat ekskomunicēts no tās. Diemžēl mantinieki, būdami piesardzīgi, pēc viņa nāves iznīcināja visus viņa arhīvus.

Zināmu priekšstatu par di Sangro idejām var sniegt viņa drauga un mācekļa barona Čudi darbi. Luis Teodors–Henriks barons de Čudi (1727.–1769.g.) bija senas Lotaringijas dzimta pārstāvis. Jaunība viņš dienēja par virsnieku neapolitāņu armijā, bija Godājamais Meistars ložā Neapolē, di Sangro jurisdikcijā. Viņa dzīve bija pilna ar piedzīvojumiem un ceļojumiem. Tapāt kā cits Raimondo di Sangro draugs Endrju Ramsi (Andrew Ramsay), de Čudi bija augstāko pakāpju entuziasts un teorētiķis. Iespējams jau Neapolē viņš izveidoja “Hermētisko Ritu”, par kuru gan nav daudz zināms. Vēlāk, dzīvojot Francijā, viņš piedalījās “Chevaliers d’Orient” Rita izstrādāšanā, kas vēlāk pārtapa par Skotu Rita agrīno versiju, un ir daudzu tā augstāko pakāpju autors. Čudi izstrādātie grādi un rituāli vēlāk kļuva par Micraim Rita daļu, izveidojot tā kodolu (47º, 51º, 52º, 53º, 58º, 68º). Šie grādi ir pilni ar alķīmiskām un Hermētiskām alūzijām. Daži no tiem pat vizuāli izskatās kā alķīmiskie vai maģiskie manuskripti.

• 

• 

Dialogā no “Argonautu bruņinieku” grādā lasām:

Jautājums: Kuru šajā karaliskā makslā tu atzīsti par savu tēvu?
Atbilde: Hermesu Trismegistu.
Jautājums: Un kuru par saviem brāļiem?
Atbilde: Visus adeptus.

Savā galvenajā darbā “L’Etoile Flamboyante” Čudi aicina brīvmūrniekus ignorēt Baznīcas un profānu kritiku, un atzīt sevi par seno mistēriju mantiniekiem.

Ja par Di Sangro un Čudi var teikt, ka viņi bija ēģiptiešu brīvmūrnieki implicīta jeb neizpaustā nozīmē, tad Aleksandro Kaliostro (1743?–1795.g.), kurš ir nākamā figūra mūsu sarakstā, jau skaļi sauca sevi par tādu, un zināmā mēra izveidoja ēģiptiešu brīvmūrniecības tēlu. Šeit atcerēsimies viņa slaveno izteicienu: “Visa gaisma nāk no Austrumiem, un visa gudrība – no Ēģiptes”.

Nav iespējams izklāstīt visu šā satriecošā cilvēka dzīves gaitu. Atzīmēsim tikai vienu momentu – pēc sava aresta, kad viņu pratināja inkvizīcija, viņš atzinās, ka visas savas zināšanas alķīmijā ieguva “Neapolē no viena prinča, kam bija liela kaislība pēc ķīmijas”. Protams, ir liels kārdinājums identificēt šo princi kā Raimondo di Sangro. Šajā kontekstā interesantas liekas arī sakrītošās vietas Kaliostro un Čudi tekstos, kuros ir runa par lietām, saistītām ar alķīmiju.

Atļausimies nocitēt vienu fragmentu, kas labi ilustrē Kaliostro attieksmi pret brīvmūrniecību un hermētismu. “Ēģiptiešu Mācekļa” grāda katehēze:

“Jautājums: Es lūdzu tevi, pastāsti man, ko nozīmē visi šie dažādie akmeņi – Neapstrādātais, Kubiskais un Trijstūra. Dod man atslēgu to izpratnei.
Atbilde: Te tā ir. Akācija ir Primā Matēria, bet neapstrādātais akmens ir tās merkuriālā daļa. Ja šis neapstrādātais akmens attīrīsies no visiem netīrumiem, tad kļūs par Kubisko. Tā arī, kad mirst Meistars no Pirmās Matērijas, jeb dunča, tad Rupjais Akmens kļūst par Kubisko, jeb par visu metālu Tēvu un Māti. Pēc tam, kad ķermenis būs apglabāts un sāks sadalīties – ieraudzīsi tu septiņas filozofiskās pārmaiņas, kuras reprezentē septiņas tempļa kāpnes, krāsotas pamatkrāsās. Tikai caur tām atnāksi tu uz vietu, kur notiek Saules un Mēness kāzas, un šādi dabūsi Trijstūra Akmeni, jeb perfektu bērnu…”

Šajā fragmentā mēs redzam, kā tradicionālie brīvmūrniecības simboli saplūst ar alķīmiskām alegorijām.

Kā atzīmē vēsturnieks Serž Kaie (Serge Caillet), Kaliostro ieguldījums Micraima Ritā bija – koncepcijas, filozofijas un vēstures interpretācija. Tiešo Kaliostro ietekmi var redzēt arī “Arhitektu” grādu grupā (22º-28º). Tai pat laikā pats pa sevi Kaliostro Rits nebija pilnībā integrēts, lielākoties tā pašpietiekošās struktūras dēļ, kura nederēja sinkrētisko 90-grādu Micraima Ritam.

Pirms pāriet pie Micraima Rita izveidošanas, atzīmēsim, ka Kaliostro nebija vienīgais, kurš runāja par ēģiptiešu brīvmūrniecību un mēģināja to attīstīt. Paralēli Prūsijā darbojās Karls Fridrihs Koppen (1734.-1797.g.), “Āfrikāņu Arhitektu” (Afrikanische Bauherren) Rita iedvesmotājs un grāmatas “Crata Repoa” vai “Iniciācijas seno un slepeno ēģiptiešu priesteru brālībā” autors.

Francijā kādu laiku eksistēja arī “Perfektu Ēģiptiešu Iesvētīto Rits” (Rite des Parfaits Inities d’Egypte), kuru izveidoja Žans-Batists Aliete (1738.–1791.g.), kuru mēs labāk zinam pēc pseidonīma Etteilla, kā pirmās ezoteriskas taro karšu kavas jeb “Tota Grāmatas”, kā viņš pats to sauca, rādītāju.

Ceturtā persona ir Marks (Mordehajs) Bedarids (1776.–1856.g.) – Napoleona armijas virsnieks, kuru, kopā ar viņa diviem brāļiem Mišelu un Žozefu, uzskata par Micraima Rita veidotāju. Pats Marks Bedarids apgalvoja, ka Rits jau eksistēja Neapolē, Venēcijā un uz Jonijas salas jau vismaz kopš 1888. gada. Katrā ziņā tieši viņa vadībā Rits pieņēma savu vēsturiski pazīstamo 77º un vēlāk 90º grādu formu. Bedarida Micraima Ritam bija divas raksturīgas īpašības. Pirmā – Micraima Rits ir milzīga kompilācija, kas apvieno aizejošā XVIII gadsimta ezoteriskās pakāpes. Otrā – mistiskā jūdaisma elementi. Ritā var atrast tādas unikālas pakāpes, kā, piemēram, Hanukas Bruņinieks (69º Chevalier de la Hanouka dit Hinaroth), Suverens Talmuda Princis (71º Souverain Prince Talmudim), Suverens Princis Hasids (75º Souverain Prince Hassid). XIX gadsimta pazīstams brīvmūrniecības vēsturnieks Ž.M. Ragons aprakstīja Micraima Ritu kā tādu, “kurš zināms kā ēģiptiešu, bet drīzāk jūdaisks”. Lai apvienotu hermētisma un mistiskā jūdaisma divas pasaules, Marks Bedarids izmantoja Micraima figūru. Micraims (Mizraims), saskaņā ar Bībeli (1 Rad 10:6) bija Hama dēls, kura vārds sakrīt ar Ēģiptes nosaukumu semītu valodā. Bedarida interpretācijā, Micraims apmetas uz dzīvi Ēģiptē, iekaroja un apvienoja to, izveidoja tur pirmās brīvmūrnieku ložas, deva likumus un apgaismoja vietējos iedzīvotājus. Viņa darbi bija tik brīnišķīgi un vareni, kā arī pēc nāves viņu turpināja godināt, saucot viņu par Ozīrisu, Adonisu un Serapisu. Viņa mantojumu saglabāja ēģiptiešu priesteri, kuri vēlāk iesvētīja Mozu. Tādējādi Bedaridā sistēmā bībeliskais naratīvs apvienojas ar ēģiptiešu hermētismu.

3. Noslēgums.

Ir jāuzdod jautājums – cik daudz no tā, par ko runājām, saglabājies mūsdienu Memfisas-Micraima Ritā? Diemžēl, samēra maz! XIX gadsimtā Eiropa iekaroja un apvienoja gandrīz visu pasauli. Līdz ar to, cilvēkiem atverās pieeja milzīgam līdz šim nezināmam informācijas apjomam. Indijas Vēdas, Budisma teksti, Ķīniešu gudrība, visu kontinentu mīti un leģendas… Paplašinājās ne tikai ģeogrāfiskā, bet arī temporālā telpa. Pateicoties arheoloģijai, no laika smiltīm pacēlās un sāka runāt senās civilizācijas. Atgriezās arī Eiropas mantojums – ķeltu, ģermāņu mitoloģiskās pasaules. XIX gadsimta ezotēriskie brīvmūrnieki uzskatīja par savu aicinājumu apgūt un sinhronizēt visu šo milzīgo jauno zināšanu apjomu. Šajā kontekstā XVIII gadsimta ezotērisms ar savu nesteidzību, garīgo alķīmiju, kļuva vecmodīgs un neinteresants. Vairākums veco grādu rituālu bija izņemti vai pārrakstīti. Bet neskatoties uz to, mēs joprojām varam teikt, ka Kaliostro, Čudi un Bedarida mantojums veido fundamentu, uz kura stāv mūsu Rita Templis.

Un nobeigumā atgriezīsimies pie sākotnējās tēzes – vārda “ēģiptiešu” izpratne mūsdienās un 200 gadus atpakaļ būtiski atšķiras. Vai ir vērts mums, XXI gadsimta cilvēkiem, turpināt par šo ēģiptiešu tradīciju un atkārtot stāstus, kuri atzīti par “pretzinātniskiem”? Manuprāt atbilde viennozīmīgi ir – JĀ. Kā vēsta sena alķīmijas maksima “Aurum Nostrum non est aurum vulgi!”, tapāt arī mūsu Ēģipte nav arheologu un tūristu Ēģipte. Tā ir Svētā Zeme, kas atrodas mūsos – mūsu dvēseles un kultūras sapņos. Tā ir Zeme, kurā valda Visuma Harmonija un kura sola maģisko varenību. Tā ir Zeme, kurā joprojām valda kosmokrators Hermes Trismegists. Tā ir Zeme, kur nevar nonākt neviens no mirstīgajiem ne pa jūru, ne pa sauszemi, bet tikai vīzijās un rituālos.

fr∴ A∴L∴

Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts.

1. Эбелинг Флориан “Тайная история Гермеса Трисмегиста”. Издательство Русской Христианской гуманитарной академии, 2020.

2. Mathieu G. Ravignat “Quest for a Lost Rite: The Origins, High Degrees and Spiritual Practices of Traditional Egyptian Freemasonry”, 2021.

3. Фрэнсис А. Йейтс Джордано Бруно и Герметическая традиция. Новое Литературное Обозрение, 2018.

4. Серж Кайе “Египетское масонство Устава Мемфиса-Мицраима”, Ганга Москва, 2011.

5. Milko Bogard “the Oriental Silence of the Winged Sun: History of the Egyptian Rites of Freemasonry; its Rites, Rituals and Mysteries”, Createspace Independent Publishing Platform, US 2018.

6. Крата Репоа. Salamandra P.V.V. MMX.

7. Калиостро “Сочинения”, Ганга Москва 2017.

8. Philippa Faulks & Robert L.D. Cooper “The Masonic Magician: The Life and Death of Count Cagliostro and His Egyptian Rite”, Watkins Publishing London, 2008.

9. Жан-Мари Рагон “Масонская Ортодоксия”, СПб Алетейа, 2018.

10. Rino de Stefano “Raimondo de Sangro, the “Sorcerer” Prince”, (Il Giornale, Friday, October 18, 1996), web publikacija: https://www.rinodistefano.com/en/articles/san-severo.php

11. Museo | Capella Sansevero “Raimondo di Sangro”.

12. Communauté Urbaine d’Alençon – Bibliothèque Numérique Patrimoniale, Fonds Gaborria: https://bibliotheque-numerique-patrimoniale.cu-alencon.fr/Fonds-Gaborria