Izpēte kā radīšanas dzinējspēks

Cilvēks attīstās tad, ja viņš DARA, ja viņš ir spējīgs RADĪT. Pretējā gadījumā draud īsta degradācija.

Lai mēs spētu radīt, sākumā jābūt idejai – kas, kāpēc, kā, kur un kad… reizēm vērtīgi to visu ir “uzlikt uz papīra”, tādejādi veidojot fundamentu saviem plāniem. Turklāt neatkarīgi no tā, par kādiem plāniem kādās sfērās mēs runājam – par plāniem personīgajā dzīvē, sabiedriskajā vai varbūt mistiskajā dzīvē.

Katrs radīšanas process cilvēkam sniedz jaunu pieredzi un atklāj arī jaunus apvāršņus garīgajā līmenī. Varbūt pat neapzināti, cilvēkā notiek apziņas paplašināšanās, jo īpaši, ja runājam par radīšanas procesu mūsu garīgajā dzīvē.

Piemēram, pētot vēsturiskos notikumus, gribot negribot sākam aizdomāties par to, kāpēc šie procesi notikuši, sākam labāk izprast kopsakarības, kuras novedušas pie postošiem kariem, labāk izprotam iemeslus, kāpēc viena tauta nostājas pret otru.

Pētot ar vien dziļāk politiskos procesus valstī un cilvēku attieksmi pret tiem, ieraugām to, kas mums visiem trūkst. Vai Jūs zināt politiķus vai partijas, kuru fundaments būtu filozofija? Par nožēlu visbiežāk var redzēt egoistisku fundamentu, kur filozofija tiek piemeklēta pēc vajadzības un mainās atkarībā no situācijas.

Pētot mistisko un reliģisko organizāciju attīstību, var labāk izprast, kāda bijusi tā laika sabiedrības apziņa, sāc vairāk izprast notikumus, kuri ietekmējuši cilvēku garīgās dzīves virzienu.

Pētot Dabu, sāc saprast, ka Dižā Arhitekta grāmata ir pati Daba, un, ka arī Dabai ir sava daba…

Pētot Simbolus, tu pēc kāda laika attopies, ka ir mainījusies tava paša apziņa! Vienam Simbolam var būt vairākas nozīmes, pie kam šī nozīme var mainīties arī atkarībā no tava apziņas līmeņa.

Šādi varētu turpināt un turpināt… piemēram, vai tavai dvēselei ir Dvēsele?

Zināšanas, idejas, kuras mums jau ir labi zināmas un kļuvušas ikdienišķas, kādreiz kādam citam bija milzīgs atklājums! Tik liels atklājums, ka tas spēja mainīt veselu tautu likteņus un viņu dzīves izpratni. Tāpēc izturēsimies ar dziļu cieņu pret to, kas līdz mums nonācis rūpīgi sargāts un lolots.

Un būsim RADOŠI !

Regulatus

This entry was posted in Raksti. Bookmark the permalink.