Vai Brīvmūrniecība ir slepena biedrība?
Drīzāk varētu teikt, ka Brīvmūrniecība ir slēgta sabiedrība. Brīvmūrnieku ložām mēdz būt savi interneta resursi, tās var būt oficiāli reģistrētas, viņām var būt savi tempļi, kuros atklāti izvietota Brīvmūrnieku simbolika. Brīvmūrnieki sazinās ar ārpasauli un citām savu valstu sociālajām grupām.
Jebkuram brīvmūrniekam ir tiesības atklāti paziņot par savu piederību Brīvmūrnieku kustībai (neatklājot citu brīvmūrnieku vārdus bez viņu piekrišanas). Tomēr brīvmūrnieki nemēdz sīkumos atklāt ārējai pasaulei savu iekšējo pasauli (lai gan rituālu publicēšana mūsdienās ir kļuvusi par ierastu parādību) un nepieļauj savās kopsapulcēs ierasties tiem, kuri nav brīvmūrnieki (lai gan ir pieļaujama to dalība speciālos atklātos pasākumos).
Par slepenu var saukt tādas sabiedrības, par kurām: 1) ir zināms, ka tās eksistē, bet nav zināms, kas tur notiek, kur tās pulcējas, ar ko nodarbojas un kāpēc, vai 2) nav zināms vispār nekas, arī pats fakts par šādas sabiedrības eksistenci.
Kas ir frankmasoni? Vai pastāv vēl kādi masoni?
Nē. Frankmasoni un masoni – tas ir viens un tas pats. Tulkojumā šis termins nozīmē “brīvais mūrnieks”. Šādu vārdu salikumu dažādās valodās agrāk un šodien izmanto, lai nodalītu parasto mūrnieku-celtnieku (mason) no spekulatīvā brīvmūrnieka (freemason, francmacon).
Vai brīvmūrnieki var kaitēt sabiedrībai?
Nē, nevar. Filozofu-labdarības veicēju grupa, kura virza savus spēkus uz savu garīgo pilnveidošanos, iespējams var kaitināt apkārtējos, bet ne kaitēt viņiem. Brīvmūrniecība nenodarbojas ar politiku, lai gan Ložu locekļu vidū var atrasties gan patrioti, gan kosmopolīti, labējie un kreisie, centristi. Tomēr viņiem visiem ir aizliegts apspriest šīs tēmas Ložā, lai gan ārpasaulē viņu darbību Loža nekontrolē.
Kādi ir brīvmūrnieku mērķi?
Brīvmūrnieku un Brīvmūrniecības mērķi ir sarežģīts jautājums, galvenokārt tāpēc, ka neviens no jautājuma uzdevējiem netic tam, ko par to saka paši brīvmūrnieki.
Patiesi, ja XVII gadsimtā cilvēkam no malas varēja šķist vismaz interesants un uzmanības cienīgs mērķis – vienā vietā savākt godīgus, izglītotus un kārtīgus cilvēkus, lai viņiem būtu kopīga vieta garīgai pašpilnveidei un lai viņi varētu brīvi izglītot neizglītotos, nodarboties ar labdarību, nepārdzīvojot par reliģisko, politisko vai sociālo naidu, tad mūsdienās sabiedriskās normas ir radikāli mainījušās (tai skaitā pateicoties arī Brīvmūrniecības panākumiem Eiropas sabiedrības pārveidošanā XVIII – XIX gs.). Mūsdienu cilvēks šo mērķi vairs neuztver kā ko īpašu un interesantu.
Šodien cilvēks no malas visbiežāk vaicā: „Tas viss ir skaidrs, parasta tērzēšana par visu labo un pret visu slikto, bet īstenībā, kādi ir mērķi?”. Un mums nebūs viņam nekā cita, ko atbildēt, jo 300 gadu laikā masonu mērķi nav mainījušies.
Brīvmūrnieki savās Ložās pieņem cilvēkus, kuriem piemīt augsta tikumība un tieksme pēc garīgās pilnveidošanās, nodrošinot viņus ar labākiem apstākļiem garīgā darba veikšanai, piedāvājot cilvēkam senu misteriālo tradīciju, kura devusi pasaulei daudzus izcilus domātājus un darītājus.
Praktisku (politisku, finanšu, reliģisku u.tml.) mērķu masoniem nav, ja neuzskata par praktisku mērķi labdarību un izglītošanu, organizējot izglītojoša rakstura literatūras izdošanu.
Vai Brīvmūrniecība domāta izredzētiem?
Jā, protams. Jebkura organizācija sastāv no īpašiem cilvēkiem, nevis no visiem, pretējā gadījumā nebūtu jēgas to organizēt. Tāpēc vienīgais, kas šeit ir svarīgs – atlases kritēriji un personu identitāte.
Masonisko atlasi un jauno locekļu uzņemšanu veic tā Loža, kurā kandidāts iesniedzis savu lūgumu par uzņemšanu. Loža – tās vadība un visi pārējie tās locekļi – ir vienīgie, kuri šo atlasi veic. Nekādai citai augstākai Brīvmūrnieku organizācijas vadībai nav nekāda sakara ar atsevišķas Ložas dalības nostādnēm: tāds ir Ložu autonomijas likums masonu organizācijā.
Ložas vadība veic iepriekšējas intervijas ar kandidātu, kurš vēlas iestāties Ložā, paziņo par saviem novērojumiem un ieteikumiem, pēc tam kandidāts ierodas brīvmūrnieku pulcēšanās vietā, kur Ložas biedri uzdod kandidātam jautājumus. Pēc tam par šo kandidatūru Ložas biedri veic slepenu balsošanu. Uzņemšanas process ir pilnīgi demokrātisks.
XVII gadsimtā, veidojot spekulatīvo Brīvmūrniecību, kā vienīgais biedru atlases kritērijs, bija tikumība. Šis princips ir saglabājies arī mūsdienās.
Formulējums “kļūt par brīvmūrnieku var tikai brīvs un labu tikumu cilvēks” mūsdienās nozīmē, ka Brīvmūrniecībā var uzņemt tikai godīgu un kārtīgu cilvēku, kurš nav vienaldzīgs pret savu garīgo dzīvi.
Agrās Brīvmūrniecības gados visas citas sociālās grupas veidojās pēc citām pazīmēm: reliģiskās grupas, politiskās partijas, amatniecības ģildes, un tikai spekulatīvā Brīvmūrniecība paziņoja, ka Ložā var tikt uzņemts katolis, kalvinists, jūds, celtnieks, dārznieks, džentlmenis, tirgotājs, zinātnieks, sulainis, – un visi viņi kļūs par Brāļiem, kuri viens otram palīdzēs. Tikai katram no viņiem ir jābūt ar augstu morāli un plašu skatienu.
Protams, kā agrāk, tā arī tagad cilvēka dabiskās nepilnības ļāva atsevišķiem negodīgiem un liekulīgiem cilvēkiem apmānīt brīvmūrnieku uzticību un iekļūt viņu rindās, bet viņu procentuālā vērtība vienmēr bijusi maza un Brīvmūrniecības dzīvi ietekmēja tikai ierobežoti.
Kurš regulē brīvmūrnieku darbību?
Neviens, izņemot pašus brīvmūrniekus. Katrā Brīvmūrnieku organizācijā (Ordenī) ir vadošā Lielloža vai Dižie Austrumi, tomēr pamatā katra Loža ir patstāvīga un neatkarīga savos lēmumos par savu darbību.
Attiecīgā Ordeņa visu Ložu pārstāvji demokrātiskā balsošanas ceļā ievēl Lielložas vadītāju – Dižo Meistaru, un viņa lēmums bieži būs noteicošais attiecīgās Lielložas darbībā.
Pasaulē Brīvmūrnieku Ordeņi ir vairāki, un tie pastāv neatkarīgi viens no otra. Reizēm viņi pat atsakās viens otru atzīt kā brīvmūrniekus, reizēm viņus vieno draudzības saites, reizēm viņi saglabā neitrālas attiecības savā starpā. Tāpēc vienā valstī var pastāvēt vairākas Lielložas un vairāki Dižie Meistari.
Katra Ordeņa teritoriālā Lielloža ir neatkarīga un tā pati nosaka savu iekšējo politiku, tomēr regulāri tiek organizētas Dižo Meistaru konferences, kurās tiek apspriestas kopīgās problēmas un projekti.
Ir arī izņēmumi, piemēram, Memfisa-Misraim Rits. Šeit administratīvu jautājumu regulēšanu veic viens Starptautiskais Dižais Meistars, kuram pakļaujas nacionālie Dižie Meistari. Starptautisko Dižo Meistaru ievēl nacionālie Dižie Meistari no sava vidus uz noteiktu laika periodu.