Intervija

Lielākā daļa no šīs intervijas lasītājiem noteikti būs kaut ko dzirdējuši vai lasījuši par kādu no slepenajām brālībām ar gadsimtiem glabātiem noslēpumiem, kas tiek atklāti vienīgi iesvētītajiem. Pie pazīstamākajām no slepenajām organizācijām, par kurām šodien pieejams visvairāk informācijas, noteikti jāmin Brīvmūrniecība, Senais Mistiskais Rozes un Krusta Ordenis un Martīnistu Ordenis.

Pateicoties noslēpumainības aurai, sabiedrībā joprojām par šīm organizācijām klīst daudz un dažādu leģendu. Iespējams, visvairāk dažādu mītu ir tieši par brīvmūrniekiem. Ir cilvēki, kas brīvmūrniekus sauc par pasaules valdniekiem, bet citi uzskata, ka masoni veido tikai tādas interešu jeb domubiedru grupiņas, kurām nav nekādas politiskās vai ekonomiskās ietekmes. Bet kā ir patiesībā?

Lai nedaudz viestu skaidrību par to, kas tad īsti ir brīvmūrnieki, portāla E-misterija veidotāji ekskluzīvā intervijā sarunājās ar Krievijas Brīvmūrniecības leģendām Jevgēniju Ščukinu*, kurš plašāk pazīstams ar pseidonīmu Zealots un brāli Р.Г.**

Sakiet, vai runas par to, ka brīvmūrnieki valda pār pasauli, ir patiesas?

Р.Г.: Par brīvmūrniekiem daudz ko runā. Ja XVIII-XIX gadsimtos dažādu brīvmūrnieku ložās ietilpstošie pārstāvji būtiski ietekmēja daudzu valstu ideoloģisko veidošanos Eiropā un Amerikā un bija šo valstu vadītāju lokā, tad līdz ar XX gadsimta otro pusi brīvmūrnieku politiskā ietekme lēni un vienmērīgi samazinājās. Šodien brīvmūrnieku ietekme uz politisko dzīvi jebkurā valstī, gandrīz pielīdzināma nullei, tās vienkārši nav.

Zealots: Vienkāršākais pierādījums tam, ka brīvmūrnieki nevar valdīt pār pasauli, ir tas, ka viņi savā starpā nespēj vienoties. Pastāv liels daudzums masonu organizāciju, kuras nereti pat savā starpā naidojas. Masoniem nav vienota centra. Katrā valstī tos vada vairākas lielložas, kuras savā starpā var uzturēt kontaktus un var arī neuzturēt.

.. ja masoni nav vienoti savā darbībā, tad vai varētu pastāvēt kādas bagātas dinastijas, kurām būtu liela ietekme uz pasaules ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem?

Zealots: Diez vai pasaules sabiedrību varētu vadīt no kāda viena centra: pārāk daudz dažādu ietekmju grupu – ekonomisko, politisko, garīgo, kuru darbība regulāri nonāk pretrunā savā starpā. Tāpēc, personīgi es domāju, ka pasaule tiek vadīta pēc biljarda principa – grūdieni no dažādām pusēm stimulē bumbas, kuras, saskaroties, maina savas vai svešas kustības trajektoriju, tāpēc pasaules uzbūve atgādina haosu, ja nezini, ka katru trāpījumu vai sitienu garām izraisīja vesela virkne pirms tam veiktas dalībnieku kustības, pie kam ne katras šīs darbības mērķis bijis trāpīt pa kādu no bumbām.

Kad parādījās pirmie brīvmūrnieki?

Zealots: Pirmie masoni parādījās tad, kad cilvēce sāka celt mājas no akmens. Tie bija mūrnieki, celtnieki, arhitekti. Viņu arteļi un ģildes ir sastopamas vissenāko pasaules valstu vēsturiskajos dokumentus. Mūsdienu masoni, kā tiek uzskatīts, ir cēlušies no romiešu celtnieku kolēģijām un viduslaiku ģildēm, kuras nebija piesaistītas pie viena vai cita iedalīta zemes gabala un kuras bija tiesīgas ceļot brīvi pa pasauli – no šejienes arī nosaukums «brīvmūrnieki». Masonu kustība kļuva par tādu, kādu to tagad ierasts uztvert – ezotērisku biedrību, kad brīvmūrnieku ģildēs sāka uzņemt muižniekus, tirgotājus, citu nozaru amatniekus. Pēc pieejamiem dokumentiem var secināt, ka pirmie šādi piemēri notika Anglijā, XVII gadsimta 30 un 40 gados. Drīz pēc tam parādījās arī pirmās „brīvo un uzņemto mūrnieku” ložas, kuri nebūvēja ēkas, bet nodarbojās ar garīgiem meklējumiem. Bet par savu oficiālo dzimšanas dienu masonu kustība uzskata 1717.gada 24.jūniju, kad četras Londonas ložas sapulcējās tavernā „Zoss un cepešpanna” un nolēma dibināt pirmo Lielložu, t.i., centralizētu organizāciju, kura uzņemtos visas masonu brālības vadību.

Р.Г.: Brīvmūrniecība – tā ir kopiena, kurā izmanto iesvētību principu un, kā Zelots minēja, tās sākumi meklējami gadsimtu dzīlēs. Daudzi brīvmūrnieku rituāli atspoguļo seno sabiedrību ezotērisko iesvētību tradīciju un pieredzi, sākot jau no Senās Ēģiptes. Brīvmūrniecība sevī ir iekļāvusi arī antīko mistēriju un agrās kristietības rituālo mantojumu. Brīvmūrniecības rituālus lielā mērā ietekmēja arī viduslaiku bruņinieku ordeņi, Templiešu un rožkrustiešu brālības, kurās tāpat izmantoja iesvētību principu. Es nerunāju par tiešu iesvētīšanas ķēdes nepārtrauktību, bet, pirmkārt, par garīgā mantojuma akumulāciju. Var teikt, ka cilvēces esības noslēpumu iepazīšanas ceļš vienmēr satrauca cilvēkus un tas nepārtraukti ir pastāvējis vairāk vai mazāk noslēgtās biedrībās, kurās zinātkāro acis mēģinājušas iekļūt metafiziskās dzīlēs. Brīvmūrniecība savās vislabākajās izpausmēs, ir mantojusi garīgi izsalkušo meklētāju tradīcijas, un šajā ziņā tā ir kopiena, kuras vecums varētu būt saistīts ar laiku, kad parādījās Pirmcilvēks.

Ja Brīvmūrniecībai ir tik senas saknes, kā ir ar Brīvmūrniecības izplatību Krievijā un Austrumeiropā?

Р.Г.: Pasaulē eksistē milzīgs daudzums dažādu brīvmūrniecības virzienu un apvienību. Piemēram, Francijā, šobrīd ir, aptuveni, četrdesmit lielās brīvmūrniecības ložas, ar dažādu locekļu skaitu un ietekmi. Tāpat pastāv arī ievērojams skaits rituālu, kādus izmanto šajās ložās. Saistībā ar daudziem zināmiem vēsturiskiem apstākļiem, brīvmūrnieku darbs Krievijā un Austrumeiropā XX gadsimtā tika pārtraukts uz vairākiem desmitiem gadu un sāka atdzimt apmēram pirms 25 gadiem.

Zealots: Brīvmūrniecība Krievijā un Austrumeiropā sāka izplatīties pēc PSRS un sociālistiskā bloka izjukšanas. Pirmās ložas, kuras dibināja Francija, Itālija un Vācija, parādījās Polijā, Rumānijā, Baltijas valstīs un Ukrainā. Pēc tam pienāca arī Krievijas, Čehijas, bijušo Dienvidslāvijas valstu u.c. kārta. Šodien masonu organizācijas darbojas visās bijušajās sociālistiskajās valstīs,izņemot Albāniju, kā arī daudzās bijušajās PSRS republikās. Tajās brīvmūrniecība nav sevišķi daudzskaitlīga, bet tā ir arī jauna, ja salīdzina ar Eiropu un Ziemeļameriku, kā arī aktīva.

Р.Г.: Pašlaik Krievijā darbojās tā sauktā “regulārā” Krievijas Lielloža, kuru vada vienas nelielas politiskās partijas līderis, un šī loža pamatā sastāv no šīs partijas biedriem. Krievijas Lielloža ir saistīta ar Lielbritānijas brīvmūrniecības zaru. Šobrīd tā ir pilnīgi politizēta, turklāt ar ļoti spēcīgu marginālo pieskaņu.

Pastāv arī Krievijas Apvienotā Lielloža, kura atrodas Francijas Lielložas paspārnē. Šīs lielās ložas rītdiena ir atkarīga no Francijas brīvmūrniecības nākotnes, kuru brīvmūrnieku identitātes noteikšanas ziņā piemeklējuši sarežģīt laiki.

Krievijā pastāv vēl virzieni, kuri tikai vēl gaida savu atzīšanu no Francijas Lielložas puses – Krievijas tautu Dižie Austrumi. Tas ir liberālais virziens, ar kuru mēs esam brālīgās attiecībās.

Jāmin arī, ka savas darbības aizsākumos ir virkne sieviešu ložu un vēl citi brīvmūrnieku virzieni. Visbeidzot, darbojas arī mūsu Ēģiptes Rituāla virziens, kurš atrodas zem ДИУММ. Mums ir viena simboliskā loža, kura strādā pirmajos trīs grādos, un divi brīvmūrnieku trīsstūri, kuri turpmākajos gados transformēsies Ložās. Pēc tam, iespējams, tiks izveidota Dižā Simboliskā Loža.

Kopējais brīvmūrnieku skaits Krievijā nepārsniedz 1000 cilvēku. Cerēsim, ka tuvākajā nākotnē Krievijā un Austrumeiropā būs pārstāvēts viss brīvmūrnieku apvienību spektrs, kas ļaus iesvētītajiem masoniem pievienoties visai rietumu iesvētīšanas tradīciju daudzveidībai.

Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas. Cik man zināms, tad lai kļūtu par brīvmūrnieku, ir jāatzīst Augstākās esamības pastāvēšana un jāievēro zināmi rituāli. Ja brīvmūrniecība nav reliģija, tad kas tā ir? Kas atšķir Brīvmūrniecību no reliģijas?

Zealots: Neviens no masoniem nespēs atbildēt visu vārdā, kas ir brīvmūrniecība. Katram tā nozīmēs kaut ko savu. Protams, tā ir cilvēku apvienība, kuri tiecas uz garīgu izaugsmi, veido brālīgas attiecības ar savu tuvāko, meklē filozofisko un reliģisko patiesību. Tradicionāli ložās netiek uzņemti ateisti – šādiem cilvēkiem pastāv atsevišķi masonu strāvojumi, kur ticības un Dieva jautājums netiek uzskatīts par svarīgāko.

Р.Г.: Brīvmūrniecība – tas ir garīgo meklējumu un morālās pašpilnveidošanās nebeidzams ceļš. Brīvmūrnieku rindās var tikt uzņemts jebkuras konfesijas pārstāvis. Brīvmūrniecība nav dogmatiska, tā cilvēkiem nenorāda, kam un kā ticēt. Tā tikai paplašina šīs pasaules uztveres intelektuālo horizontu un rāda, kādi var būt ceļi, lai tuvinātos Radītājam. Brīvmūrniecība bija un joprojām ir spekulatīva apvienība, kura saviem locekļiem neuzspiež nekādus reliģiska rakstura operatīvus rituālus. Būtībā brīvmūrniecība ir neparasti toleranta un ļoti delikāta, attiecībā pret jebkuras reliģijas pārstāvjiem. Bet būtu arī jāatzīmē, ka tiklīdz brīvmūrniecība attālinās no tās galvenā mērķa, t.i., noteikt un mēģināt atbildēt uz jautājumu: “Kas ir cilvēks un kur viņš iet?”, tā automātiski pārtop par mazproduktīvu klubu, ar savām politiskām vai ekonomiskām interesēm.

Šeit es gribētu pieminēt, ka tieši Ēģiptes Rituāla brīvmūrniecība ir saglabājusi neizmainītā tīrībā pašu iesvētības tradīciju būtību. Ēģiptes brīvmūrnieku darbnīcas turpina palikt visā pasaulē to cilvēces pārstāvju radošo vēlmju laboratorijas, kuri ir gatavi pētīt reliģisko un filozofisko domu visu bagātību un dziļumu. Ēģiptes Rituāla ložu durvis ir atvērtas gan vīriešiem, gan sievietēm, neatkarīgi no to rases, ādas krāsas, nācijas vai reliģiskās pārliecības.

Zealots: Brīvmūrniecībā faktiski nepastāv negrozāmi likumi un nesatricināmas robežas: viss līdz ar laiku un atkarībā no konkrētās valsts mainās. Piemēram, Ēģiptes brīvmūrniecībā uzņem tikai tos, kas tic Vienotam Dievam un dvēseles nemirstībai. Tai pat laikā Ēģiptes ložas ir atvērtas gan sievietēm, gan vīriešiem, lai gan lielākajā daļā brīvmūrnieku ložās sievietes neuzņem. Būtībā, masonu kustība – tas ir tas, ko no tā veido katra loža konkrēti. Vienkārši sakot, ir ložas-klubi, ložas-sektas, ložas-forumi, ložas-simpoziji, ložas-krogi, ložas-prezidiji. Viss atkarīgs no tā, kas tajās ietilpst un kā cilvēki redz savu darbu tajās. Un katrs no tās biedriem vienmēr atceras, ka viņš ir brīvmūrnieks, tātad brīvs savā izvēlē.

Kas jūs pamudināja kļūt ar brīvmūrniekiem?

Zealots: Laika pārbaudīta garīgās attīstības ceļa un, atbilstoši, tādas sociālās grupas meklējumi, kuriem nav sveši mani uzskati un attieksme pret dzīvi. Pluss, protams, arī laika pārbaudīti seni rituāli, kuri ir neticami skaisti un pamācoši.

Р.Г.: Par brīvmūrnieku kļuvu, apmēram, pirms 20 gadiem. Par šo laiku mani galvenie garīgie centieni pamatā nav mainījušies. Brīvmūrniecība man šķita un šķiet ideāls veids, kā uzbūvēt ēku, kurā cilvēki varētu atrast piesātinātu esamību un atgriezties pie savām saknēm – debesu svētlaimes, kura tika zaudēta. Protams, noformulētais mērķis ir nesasniedzams mūsu zemes eksistences ietvaros, bet brīvmūrniecība šobrīd skaidri iezīmē ceļu, lai sasniegtu minētās esamības ideālās formas.

Ko priekš jums nozīmē būt par brīvmūrnieku? 

Zealots: To pašu, ko arī „būt par cilvēku”, tas ir, noteikt savu vietu pasaulē pēc piederības šai grupai pazīmes, atbalstot to galvenos principus – vārda un sirdsapziņas brīvību, cilvēku vienlīdzību Dieva priekšā, savstarpējo cilvēku brālību, iespēju attīstīt sevī pietuvinātas ideālam tikumiskās un intelektuālās īpašības.

Р.Г.: G.Ibsens rakstīja: “dzīvot – nozīmē visu no jauna – sirdī cīņu ar troļļiem”. Būt par brīvmūrnieku man nozīmē katru dienu uzvarēt sevi, nozīmē uzvaru pār to, kas no savas dvēseles jāiztīra.

Kā ir ar citām slepenajām brālībām, vai jūs darbojaties vēl kādās organizācijās?

Р.Г.: Jā, darbojos.

Zealots: Manuprāt, jēdziens „Slepenā brālība” mūsdienās ir zaudējis savu jēgu. Informācijas daudzums ir pārsātināts, noslēpumu tikpat kā vairs nav palicis: jebkura ziņa tiek nodota no vienas pasaules malas otrai domas ātrumā, un visi kādreizējie slepenie teksi jau sen visiem ir atklāti. Ezotēriskās apvienības no citām atšķirās ne ar sava darba slepenību, bet gan ar noslēgšanos profānu priekšā – tajās vienkārši kuru katru pretimnācēju neielaiž, bet gan tikai tos, kurus brālības locekļi atzīs par cienīgiem iepazīt viņu darbus. Vēsturiski tā ir izveidojies, ka ezotērisko apvienību kontingents ir visai ierobežots, un masoni bieži vien paralēli atrodas arī citos ordeņos un biedrībās, kuras bieži vien izauga no tās pašas brīvmūrniecības, vēlāk, iepriekšējos gadsimtos, no tās atdaloties vai uzreiz tās dibinot autonomi. Bez vairāku rituālu brīvmūrniecības, esmu arī Martīnistu ordeņa biedrs, bet pirms tam darbojos arī Rozenkreiceru Ordenī.

Ar ko šīs slepenās brālības atšķiras no brīvmūrniecības, ja vispār atšķiras?

Р.Г.: Šo slepeno biedrību mērķi un uzdevumi ne ar ko nav pretrunā ar Ēģiptes Rituāla brīvmūrniecību, tikai iesaka nedaudz citādus veidus, kā sasniegt cilvēka reintegrāciju un izveidotu attiecības ar dievišķo.

Zealots: Atšķirības ezotērisko organizāciju vidū, principā, nav lielas. Faktiski par jebkuru slepeno apvienību rituālu modeli kalpo brīvmūrnieku rituāli, kādi tapuši dažādos gadsimtos, kā arī baznīcas liturģija. Vienkārši to pastāvēšanas laikā nav tapuši citi ceremoniālie modeļi. Savukārt ideoloģiski – jebkura slepenā brālība ir līdzīga universitātes fakultātei. Tās visas tika dibinātas tādu cilvēku apvienošanai, kurus interesē viena vai cita ezotēriskā garīgā tradīcija. Tādējādi, var piederēt vairākām organizācijām, bet var – tikai vienai. Pirmajā gadījumā, esi līdzīgs Amerikas studentam, kurš pakāpeniski, lai iegūtu vispārējo izglītību, apgūst priekšmetus no dažādām fakultātēm, bet otrā gadījumā – līdzinies Krievijas studentam, kurš visu attiecīgo laiku apgūst vienu specialitāti. Savi plusi un mīnusi ir abos gadījumos.

Kā var kļūt par masonu? Un var izstāties no šīs organizācijas?

Zealots: Mūsu laikā kļūt par brīvmūrnieku ir pietiekami viegli. Pietiek nosūtīt vēstuli uz ložas oficiālajā mājas lapā norādīto adresi. Tiks norīkotas trīs sarunas ar ložas brāļiem vai māsām, pēc tam viņu atskaites noklausīsies savā sapulcē pārējie ložas biedri, un vēl pēc tam kandidāts tiks uzaicināts uz ložas sanāksmi uz pārrunām ar visiem biedriem uzreiz. Pēc tam ložas meistari balsos par vai pret kandidātu. Loža – tas ir ciešs draudzīgs kolektīvs, kuram jāizlemj vai viņš ir gatavs uzņemt jaunu cilvēku, lai tas kļūtu viņu brālis (vai māsa), par kuru katrs no viņiem nes savu atbildību. Izstāties no brīvmūrniecības arī ir vienkārši. Pietiek uzrakstīt iesniegumu ložas vadītājam un apmaksāt parādā esošās dalības maksas.

Р.Г.: Mūsu mājas lapā (www.memphis-misraim.ru) kandidātiem ir skaidri noteiktas prasības. Tomēr vēlos norādīt, ka uzņemšanas procedūra ir pietiekami ilga. Kā Zelots minēja, nepieciešams iesniegt pieteikumu par uzņemšanu, piedalīties intervijā ar trim ložas locekļiem, un, ja būs pozitīvas rekomendācijas, loža rīkos kandidātam ceremoniju – „aptauju ar aizsietām acīm”, kuras laikā katrs no Ēģiptes Rituāla darbnīcas locekļiem kandidātam, kuram ir aizsietas acis, var uzdot jebkuru jautājumu. Tikai pēc tam, notiek balsošana, kuras laikā tiek pieņemts lēmums par to vai kandidāts tiek uzņemts brālībā.

Bet vai visi, kas izrādījuši interesenti, beigās kļūst par masoniem?

Р.Г.: Mēs cenšamies sniegt gaismu visiem, kurus patiesi un nesavtīgi ieinteresē mūsu ideāli. Jebkura veida ekstrēmistiem mūsu darbnīcās nav vietas. Ikvienam, kurš meklē finansiālu vai karjeras labumu, tiks atteikts. Īpašs aizliegums pastāv tām personām, kuras veikušas kriminālus noziegumus vai kurus likums atzinis par psihiski neadekvātiem cilvēkiem. Tam vajadzētu atbrīvot brālību no necienīgajiem. Ja cilvēks, kurš iesniedzis Ordenī pieteikumu, par sevi kaut ko ir slēpis pārrunu vai aptaujas laikā, tad nākotnē tas kalpos par pamatu viņa automātiskai izraidīšanai no Ordeņa.
Ir arī vecuma ierobežojums – Ēģiptes Rituāla ložā var uzņemt tikai tādu personu, kura ir sasniegusi 21 gada vecumu.

Kāds, jūsuprāt, ir mūsdienu cilvēka uzdevums šajā pasaulē?

Zealots: Nav svarīgi vai tas ir mūsdienu vai seno laiku Cilvēks – viņš ir Dieva bērns, kuram jādzīvo mierā ar savu tuvāko, kuram jātiecas tam darīt labu, jācenšas izzināt un saprast savu Radītāju. Viņa uzdevums ir apdzīvot Zemi. Visas pārējās domas par mūsu dzīves nozīmi – tās ir tikai mūsu domas. Mēs neesam spējīgi apjēgt, kāpēc esam radīti, kāpēc esam šeit novietoti un kas būs pēc tam. Var cerēt, ka mums tas kaut kad tiks atklāts, bet noteikti – ne tagad.

Р.Г.: Mūsdienu cilvēks ne pārāk atšķiras no cilvēka pagātnē. Viņa nozīme – izprast Dieva plānu attiecībā uz pasauli un visām būtnēm, kas šeit dzīvo. Pēc tam – cik iespējams veicināt Dievišķo nodomu un nosacījumu realizāciju.

Un kā jūs raksturotu Augstāko būtību, Dievu?

Zealots: Tā ir augstākā ārpus robežām esoša pārpasaulīga Būtne, kura radījusi pasaules un mūs. Dievu mēs neesam spējīgi iepazīt un neko par Viņu neesam spējīgi zināt, vienkārši tāpēc, ka mums nav tādu iespēju. Mēs varam tikai fantazēt par Viņu, tomēr nav garantiju, ka šīs fantāzijas nav Viņam aizvainojošas vai smieklīgas.

Р.Г.: Brīvmūrniecība apzīmē Dievu kā Lielo Visuma Arhitektu. Kā katrs ticīgs cilvēks, arī jebkurš Ēģiptes rīta brīvmūrnieks uzskata, ka Dievam piemīt tie atribūti, kādus piešķir tam konkrētā indivīda konfesija. Tāpēc brīvmūrniecība uz šo jautājumu neatbildēs dogmatiski. Pretējā gadījumā tā iejauksies reliģijas jomā un aizskars jautājumus, kurus risināt tai nav pilnvaru.

Kā jūs domājat, vai cilvēce var iztikt bez kariem?

Zealots: Teorētiski – jā, protams. Visu labuma un uzplaukuma vārdā, bet praktiski – nē. Tāpēc, ka cilvēkā visspēcīgākie instinkti ir dzīvnieciskie un cīnīties ar tiem pasaules mērogā nav iespējams. Tas ir katra atsevišķa cilvēka smags darbs.

Nospiedošo cilvēku vairākumu vada baiļu, bada un vairošanās instinkti, un vairāk nekas cits. Visi šie instinkti mudina uz ārēji, bet reizēm arī iekšēji, vērstu agresiju. Pāraudzināt visu pasauli – tā ir utopija, tāpēc kari, bet tie ne ar ko neatšķiras no vienkārša kautiņa – tikai atrodas cilvēku grupas līmenī, būs vienmēr.

Р.Г.: Savā kritušajā, pašreizējā stāvoklī, cilvēce nevar iztikt bez kariem. Tā ir ābeces patiesība. Karš patiesi šajā pasaulē ir „visu tēvs”. Bauslis „Tev nebūs nokaut” ciniski tiek ignorēts visas vēstures gaitā.

Kad cilvēce spēs iztikt bez kariem, kad pienāks laiks, kuru paredzēja Bībeles pravieši, tad, visticamāk, pienāks cits Eons un nostiprināsies Dieva valstība mūsos. Ja pasaule spēs iztikt bez kariem, tad tas atbildīs patiesas brīvmūrniecības galvenajām garīgajām cerībām.

Vai var pastāvēt viena reliģija visiem cilvēkiem?

Zealots: Nē, ja ar vārdu „reliģija” saprotam kompleksu izpratni par Dievu un cilvēka vietu uz Zemes, kā arī filozofisku, tikumisku un administratīvu noteikumu kopumu, ieskaitot rituālus un kopienas vadības organizāciju. Pietiek nedaudz vairāk nekā parasti papētīt kristietības vēsturi, pirmo piecu vai septiņu gadsimtu robežās, lai saprastu, ka tas ir principā neiespējami. Cilvēki ar apskaužamu enerģiju cenšas nogalināt pēc iespējas vairāk savu tuvāko viena komata vai burta dēļ, kāds pastāv viņu fantāzijās par Dievu. Saskaņa cilvēku starpā ir panākama vien morāles likumu, piemēram, Noja Dēlu Bauslības līmenī. Visiem taču ir skaidrs, ka par visas cilvēces kopējo bāzi var kļūt principi – nenogalināt savu tuvāko, nemelot tuvākam un tā tālāk. Bet jebkura reliģija morāli padara par savas teoloģijas kalpu, kura, neaizmirsīsim, nebalstās ne uz ko citu kā uz vienu vai citu cilvēku, šīs reliģijas dibinātāju, fantāzijām. Savukārt metodoloģija, arī atcerēsimies, visbiežāk balstās uz primitīviem instinktiem. Tāpēc mans redzējums par vienotu cilvēci kaut kad laikā – ir visai pesimistisks.

Р.Г.: Brīvmūrniecības mērķis nav veidot kādu vienotu konfesiju visai cilvēcei. Katra cilvēka garīgais ceļš ir individuāls. Cilvēks var izpildīt no augšas uzticēto misiju viņa izvēlētās reliģijas ietvaros. Vienotas reliģijas radīšana visiem cilvēkiem var kļūt par vardarbīgu pasākumu. Turklāt, ja cilvēkiem uzspiest garīgajā dimensijā esošu noteiktu aksiomu, tas var pārvērsties par pašu baismāko vardarbību visas cilvēces vēsturē. Reliģiskās pieredzes daudzveidība, kura balstās uz savstarpēju cieņu starp visiem reliģiju locekļiem, ir daudz produktīvāks metafizisko jautājumu risināšanas ceļš.
Bet, ja pafantazē, nekrītot bīstamā utopijā, un iedomājās, ka kādu dienu cilvēce vienota garīga impulsa vadīta, pieņems visu konfesiju apvienojošu ticību, ar kuras palīdzību tā pielūgs Visvareno Radītāju, tad arī šāds pasaules attēls atbildīs brīvmūrniecības ideāliem un būs piesātināts ar patiesu iesvētošā ezotērisma garu.

*
Jevgēnijs Ščukins, viens no Senā un Sākotnējā Memfiss-Misraim Rituāla dibinātājiem Krievijā. Vēstures zinātņu kandidāts, divu grāmatu un vairāku rakstu par brīvmūrniekiem un citām ezotēriskām kustībām autors. A.Paika, A.Veita un citu brīvmūrniecības autoru darbu tulks. Tulkojis un rediģējis lielāko daļu no masonu un martīnistu rituāliem, kādus šodien izmanto Krievijā. Iesvētīts Brīvmūrniecībā 1993.g.janvārī, Viskonsīnā, ASV. No 1994.g. strādāja Krievijas ložās, sākumā Francijas Lielložas uzraudzībā, vēlāk – Krievijas Lielložā, sākot ar tās dibināšanu 1995.gadā. Vada simbolisko ložu „Феникс” un pētniecisko ložu „Четверо коронованных”. Ieņēma lielā arhīvista un lielā sekretāra amatus. 2009.gada vasarā, kopā ar citiem brāļiem, dibināja ložu „Имхотеп” Francijas Lielložas Senā un Sākotnējā Memfiss-Misraim Rituāla uzraudzībā. 2010.gadā kļuva par rituāla „Анубис” augstāko pakāpju kolēģijas vadītāju. Senā Skotu rituāla 32°, Memfiss-Misraim Rituāla 90°, angļu Cara Arkas pakāpe. No 2006.g.novembra – Martīnistu Ordeņa biedrs. No 2009.gada – piešķirta trešā pakāpe S.I. 2012.g. jūnijā viens no Martīnistu Ložas „Небесный Иерусалим”dibinātājiem, Francijas Iniciācijas reformētā martīnistu Ordeņa uzraudzībā.

**
Р.Г.:., 33°, 90°, 95° – Francijas Nacionālās Varenās Svētnīcas un Krievijas Senā un Sākotnējā Memfiss-Misraim Rituāla (ДИУММ) pārstāvis. Iesvētīts par brīvmūrnieku Francijas Dižajos Austrumos 1993.gadā. Pēc neatkarīgās Krievijas Lielložas dibināšanas, kura ietilpst britu brīvmūrnieku atzīto ložu sastāvā, pievienojies tai. Vairāku ložu, kuras ietilpst Krievijas Lielložā, līdzdibinātājs un godājamais Meistars („Четверо коронованных”, „А.С. Пушкин”, „Феникс” un citas ložas).

1998.–2007.gados ieņēma Dižā Oratora, Otrā Dižā Sarga, Dižā Meistara Vietnieka, Krievijas Lielložas Dižā Meistara amatus.

2007.gadā piedāvāja dibināt Ēģiptes Rituāla ložu Krievijā. Kopš 2009.gada – Cienījamās Ložas „«Имхотеп»” Godājamais Meistars. No 2010.gada – Augstākās Operatīvās Padomes vadītājs, kura darbojas Francijas Nacionālās Varenās Svētnīcas (ДИУММ) uzraudzībā.

Piezīme: Zealotu un Р.Г. intervēja A.G., R.V. un L.M.

Comments are closed.