Mūziku parasti saprot mākslu, kurā apvienojot skaņas, veidojās harmonisks skanējums. Mūzikas ietekmei ir lielāka vara nekā jebkurai citai mākslai. Tā ir pārāka par vārdu nozīmi un skaistumu. Tā “noregulē” mūsu garīgo pasauli uztveres stāvoklī.
Klausoties izcilu klasisko mūziku, varam nonākt īpašā saviļnojošā stāvokli, un tas notiek tāpēc, ka šī īpašā mūzika mūs garīgi uzrunā, modinot mūsu dvēselēs nojausmu par skasto Pasaulē. Vai vispār iespējams aprakstīt šo dvēseles stāvokli – kad izjūtam prieka, laimes un pārdzīvojumu pilnības sintēzi?
Kāpēc mūzikai piemīt šī noslēpumainā vara? Dabiski, lai viņu pilnībā novērtētu, mums tā ir jāizdzīvo garīgā plānā, dvēseles līemnī. Tad viņas skaistums atklājās un caurstrāvo visus mūsu esības līmeņus. Tā izpaužas viņas patiesā ietekme uz mūsu garīgo ES un mentālo procesu kopumu. Viss mūsu ķermenis kalpo kā rezonators: katra mūzikas vibrācija savieno ķermeni ar noteiktiem Dabas spēkiem.
Tas ir patiess brīnums: no vairākām dažādu frekvenču vibrāciju skaņu notīm izsaukt veselu virkni harmonisku iespaidu, protams – ja mūsu auss ir spējīga šīs vibrācijas uztvert. Mūziķis, kurš uztver tās caur savu instrumentu, zina, cik liela ir to vara. Ar sava instrumenta starpniecību, viņš ir spējīgs noskaņot sevi unisonā ar visu Radīto Pasauli un saņemt no šī unisona iedvesmu. Tas pats notiek ar cilvēku, kurš prot klausīties mūziku ne tikai ar savām ausīm, bet arī ar savu dvēseli. Mūzikas skala ir līdzīga Jēkaba kāpnēm: tā mūs sasaista ar vissmalkāko vibrāciju plāniem, ja vien esam gatavi tos uztvert.
Mūzikas izraisītais emocionālais stāvoklis, apvienojumā ar relaksāciju un meditāciju, labvēlīgi ietekmē mūsu psihiskās un garīgās spējas. Platons teica: “Mūzika mūsu sirdīm piešķir dvēseli, spārnus – domām, lidojumu – iztēlei”.
Jehudi Menuhins savā autobiogrāfijā “Nepabeigtais ceļojums” rakstīja: “MŪZIKA IR KĀ ZEME, GAISS, ŪDENS UN UGUNS – TĀ IR DIŽA SĀKOTNĒJĀ STIHIJA, KURAI VISĀ IR SAVA VIETA, UN KURA NEVIENAM NEPIEDER; CILVĒCE BEZ VIŅAS NESPĒJ PASTĀVĒT, TĀPAT KĀ BEZ MAIZES VAI – MAIGUMA”.
Tieši tāpēc, ka mūzika ir universāla, tā sniedz cilvēkiem tik lielu labumu. Tā ir arī saziņas, apvienošanas, integrētācijas un miera līdzeklis.
Mūzikai piemīt mistiska vara, kas iedarbojas gan uz dvēseli, gan uz fizisko ķermeni. Mēs visi zinām par tā saucamo mūzikas terpijas virzienu, kurš iespējams nav pietiekami novērtēts. Prasītos rūpīgāka izpētīte – kā mūzika ietekmē cilvēka fizioloģiju, bioķīmiju un psiholoģiju. Tai pat laikā neviens nevar noliegt, ka tā mūs ietekmē tieši un tūlīteji. Pat dzīvnieki un augi ir jūtīgi pret skaņām, un to jau parādījuši daudzskaitlīgi eksperimenti.
Atšķirībā no vispārpieņemtā viedokļi, mūzikas terapija nav nemaz jauna prakse. Lai pārliecinātos par to, piedāvājam iepazīties ar IV gadsimta filozofa un vēsturnieka Jamvliha (Lamblichus) grāmatas citātu: “Pitagors uzskatīja, ka mūzika lielā mērā veicina veselību, ja to pareizi izmanto… Viņš sagatavoja un izvēlējās saviem mācekļiem dievišķi iedvesmotas kompozīcijas no diatonisku, hromatisku un enharmonisku melodiju vidus, caur kurām viņš regulēja dvēseles kaisles – skumjas, niknumu, nervozitāti, bailes, dusmas un lepnumu, mainot tās pretēji tiem apgabaliem, kuros tās iracionāli un slēpti izveidojās. Jo viņš laboja katru kaisli ar tikumības likumu, izmantojot atbilstošu melodiju, it kā runa būtu par zālēm. Tāpat vakarā, kad mācekļi devās gulēt, viņš tos atbrīvoja no dienas satraukumiem ar odām un īpašiem saviem dziedājumiem, un attīrīja viņu prātus no miesas dabas paisumiem un bēgumiem, darot viņu miegu mierīgu, bet sapņus – patīkamus un pravietiskus…”.
Kā zināms, skaista melodija labvēlīgi ietekmē meditāciju un ļauj vieglāk sasniegt prāta skaidrību. Dažās klīnikās, kuras piemēro kompleksas metodes, mūziku izmanto pacientu apziņas stāvokļa izamiņai, lai atvieglotu viņu ciešanas. Mierīga un meditatīva mūzika cilvēku var novest sāvoklī, kurš iziet ārpus personības robežām, tas ir, objektīvā apziņa to uztver kā transcendentu stāvokli.
Mūzika patiesi ir svēta māksla, tai piemīt transcendentāls un metafizisks spēks.
Katrs no mums droši vien ir dzirdējis teicienu: “Mūzika mīkstina tikumus”. Patiesi, tā mūs, kā šūpulī, šūpo, mierina un saviļņo, un paceļa apziņas augstākos līmeņos, harmonigējot ar Radītās Pasaules smalkākajām enerģijām. Šādā griezumā tai var būt fundamentāla nozīme mistiskos meklējumos, turklāt, nav pat svarīgi vai cilvēks kompozīciju klausās vai spēlē. Pateicoties mūzikai, mēs spējam sevi attrīt un veidot saikni ar dievišķo.
Lai arī mūzika ir zemes pasaules vibrācijas, tā ļauj sasniegt un nojaust augstākās pasaules vibrācijas, jo pastāv pamatlikums: “Kā augšā, tā arī apakšā”.
Turpinājumā piedāvājam dažu komponistu mūzikas raksturojumu.
ŠOPĒNS: Kaisles mūzika. Caur saviem skaņdarbiem Šopēns pauž cilvēku dvēseles bangojošākos pārdzīvojumus, smalkā veidā savienojot melodisku skaistumu un romantiskas tieksmes. Daži viņa darbi izpildītājiem ir ļoti sarežģīti. Viņš cilvēcei spējis nodod reta skaistuma mūžam aktuālu mantojumu.
MOCARTS: Tīrās skaņas meistars. Oriģināla un molodiska mūzika. Sniedz tīras vienkāršības un patiesuma izjūtas. Mocarts jau bērnībā sacerēja reta skaistuma dižciltīgu mūziku. Mūzika plūst brīvi kā dzidra un rāma upe.
BAHS: Meditatīva mūzika. Spilgti iezīmējas sakrālie ritmi un Dabas kustība, arī cilvēciskie tikumi un vērtības. Baham mūzika bija viņa reliģija un kulta priekšmets. Viņu iedvesmoja dziļa dievbijība. Katra nots bija veltīta Dievam.
BRĀMSS: Klasicisma mūzikas apzīmogota izjūtu mūzika. Emocionāli skaņdarbi, kuri atdzīvina izjūtas un padara cēlas domas. Harmonijas, struktūras un kārtības mūzika. Dabiskā skaistuma mūzika. Mūzika, kura apvieno skaņu melodiskumu un racionalitāti unikālā muzikālā formā.
BĒTHOVENS: Spēka un varenības mūzika. Viņa mūzikas darbos skaņas bagātība un graciozitāte ir ģeniāla. Mūzika pauž gribas spēku un vīrišķību. Mūzika nākamām paaudzēm nodod tieksmi uz brīvību un sociālo vienlīdzību.
VĀGNERS: Drāmas mūzika, kura ir pārspējusi muzikāli-lirisko mākslu. Var teikt, ka viņš vienīgais ir spējis izmainīt operas likteni. Viņa skaņdarbi ir pasaules operas šedevri. Augstas estētikas un cildenuma mūzika. Spēcīgi emocionāla mūzika.