Category Archives: Raksti

„Lai varētu identificēties ar noteiktu punktu laikā un telpā, cilvēks rada pasaules modeļus”. Kas būtu, ja jūs būtu augi? Kas es esmu? Kas jūs esat? Es neprasu, kas jūs esat, jo jūs to nevarat zināt. Es prasu, kā jūs domājat, … Continue reading →

Mistiskā Islāma pirmsākumi Kāds jauneklis nepārtraukti gānījis sūfijus. Sūfijs noņēma no sava pirksta gredzenu un iedeva to jauneklim: „Aiznes šo gredzenu uz tirgu un uzzini vai iedos par to kāds tirgonis kaut dināru”. Jaunietis izpildīja sūfija norādījumus. Tirgū nebija ar … Continue reading →

Ievads Senā Ēģipte ir viena no civilizācijas pirmsākuma vietām. Tās celtie monumenti mirušajiem, lūgšanās tempļi dzīvajiem un pasaules brīnumi liek mums noprast tās varenību uz visu civilizāciju fona. Šīs grandiozās celtnes ir kā mūžīgas grāmatas, ar hieroglifiem apzīmētas un izgrebtas, … Continue reading →

Tiklīdz profānam atklājās gaisma un šis cilvēks kļūst par mācekli, viņš uzsāk garu ceļu, kurš aizņem, apmēram, gadu. Šajā periodā māceklis iepazīst jauno kolektīvu, kurā nonācis, šī kolektīva noteikumus un, svarīgākais, uzsāk sevis iepazīšanas ceļu. Kas šajā ceļā notiek un … Continue reading →

Rietumu cilvēks pieder pie pavisam īpaša kultūras loka, kas nebūt nav jebkādā veidā nabadzīgāks vai mazāk interesants, salīdzinot ar Austrumu, vai jebkuru citu kultūru. Bieži vien rietumnieks domā, ka visas viņa garīgās saknes ir meklējamas vienīgi ebreju reliģiskajās tradīcijās un … Continue reading →

Skaisti un ļoti pamācoši ir vārdi, kādus izteica Stanislas de Guaita, kā pamācību iesvētītajam: “Mēs devām tev pirmo mācību, un tavu Iesvētītāju lomai ar to arī jābeidzas. Ja tu pats patstāvīgi nonāksi līdz Arkānu izpratnei, tad būsi pelnījis saukties par Adeptu; … Continue reading →

Gribas brīvība jeb brīva griba (grieķu: το αύτεξούσιον, latīņu: liberum arbitrium) ir teorija, ka jebkurš indivīds var brīvi izvēlēties, pieņemot lēmumus un pārvaldot savas veiktās darbības. Brīvās gribas teorija uzskata, ka pastāv noteikta sakarība starp brīvību un cēloņiem. Brīvā griba tomēr pakļaujas dabas likumiem. Tomēr dabas likumi pilnībā nenosaka notikumu … Continue reading →

Mistikas filozofs J. Bēme ielicis savu artavu cilvēka izpratnes problēmā. Viņa domāšanas maniere organiski ierakstās kopējā 17. gs. vācu renesanses klimatā, ko filozofs A. Rubenis apzīmējis ar izteikumu – starp mistiku un zinātni.

Sajūtas var raksturot kā psihisku procesu, kurš psihē atspoguļo priekšmetu vai parādību īpašības, šiem priekšmetiem iedarbojoties uz sajūtu orgāniem, kuri ir: redze, dzirde, oža, garša un tauste. Piedāvājam uz sajūtām paskatīties no garīgā aspekta, par ko plašāk ir izteicies ar … Continue reading →

Cilvēks attīstās tad, ja viņš DARA, ja viņš ir spējīgs RADĪT. Pretējā gadījumā draud īsta degradācija. Lai mēs spētu radīt, sākumā jābūt idejai – kas, kāpēc, kā, kur un kad… reizēm vērtīgi to visu ir “uzlikt uz papīra”, tādejādi veidojot … Continue reading →